Arī piektajā tiesas sēdē Vaškeviča lietu nesāk skatīt pēc būtības

Kā aģentūru LETA informēja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska, aizstāvji bija pieteikuši lūgumus, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu atklātā procesā. Atklātas tiesas sēdes bija lūdzis arī pats apsūdzētais.

Tomēr, pēc Kvatkovskas atstāstītā, tiesa «pauda viedokli», ka lieta ir izskatāma aiz slēgtām durvīm. Tikmēr neizlemti vēl palika vairāki citi aizstāvju pieteiktie lūgumi.

Nākamā tiesas sēde Vaškeviča kukuļņemšanas lietā plānota 23.aprīlī plkst.10.

Kā ziņots, Vaškeviču šajā tiesas procesā kopumā aizstāv četri advokāti - Kvjatkovska, Juris Dzelme, kā arī cilvēktiesībās specializējusies advokāte no Francijas Kristīne Krīgere un Latvijā praktizējošs advokāts Valērijs Ickevičs. «Situācija attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu šajā gadījumā ir diezgan skarba, līdz ar to nācās iesaistīt arī eksperti no Strasbūras [..], kura specializējas tieši cilvēktiesību jautājumos,» iepriekš komentēja Kvjatkovska.

Viņa norādīja, ka prokuratūra joprojām nepilda likumu un tiesas lēmumu, proti, tā nav izsniegusi Vaškevičam kriminālprocesa materiāliem pievienotos datu diskus ar audio un video ierakstiem, tādējādi šo ierakstu saturs apsūdzētajam un viņa aizstāvjiem aizvien neesot zināms. Tas advokātiem liedz īstenot Vaškeviča aizstāvību, uzsvēra Kvjatkovska.

Advokāte Krīgere mēģināšot risināt problēmu ar lietas materiālu neizsniegšanu, turklāt viņa jau esot identificējusi arī kādu citu iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu pret Vaškeviču - to, ka lietas izskatīšana tiesā noteikta slēgtā procesā.

Kā ziņots, Vaškevičs šajā kriminālprocesā ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Likumā paredzētais sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Lēmumu par Vaškeviča kukuļdošanas lietas nodošanu tiesai prokuratūra pieņēma pērn 21.septembrī. Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja prokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne, šis ir viens no diviem kriminālprocesiem, kas tika sākti pēc kukuļošanas konstatēšanas un lietas sadalīšanas. Otrs process, kas tika sākts saistībā ar SIA «Kravu termināls» un SIA «Kravu serviss» amatpersonu rīcību, tika nodots izmeklēšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē.

LETA jau ziņoja, ka 2011.gada augustā Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns, izvērtējot lietā savāktos pierādījumus, atzina tos par pietiekamiem, lai Vaškeviču sauktu pie kriminālatbildības par kukuļdošanu.

Kā skaidroja Pakalne, pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus, proti, 2010.gada 26.decembrī 23 700 eiro (16 656 latus) un 2400 latus, šā gada 26.janvārī 1580 eiro (1118 latus) un 1500 latus, un 30.janvārī viņš nodevis naudu 27 600 eiro (19 397 latus) un 1700 latus. Kopumā kukuļos nodotā summa ir 52 880 eiro (37 164 lati) un 5600 latu.

Saskaņā ar apsūdzību 2011.gada 31.janvārī Vaškevičam pēc viņa lūguma VID amatpersona uzrādīja VID Muitas pārvaldes Inspekcijas daļas Riska vadības nodaļas pārbaudes lietu par SIA «Kravu termināls». Pēc iepazīšanās ar pārbaudes lietas materiāliem Vaškevičs paņēma no šī pārbaudes materiāla astoņas lapas par «Kravu termināla» noformētajām alkoholisko dzērienu kravām, pēc kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Vaškeviču aizturēja.

Kā liecina apsūdzība, kukuli Vaškevičs VID amatpersonai deva, lai tā kukuļdevēja un viņa pārstāvētās personas interesēs ietekmētu VID lietvedībā esošās pārbaudes lietas izskatīšanas procesu, tās rezultātā nodrošinātu tām labvēlīgu lēmumu pieņemšanu un nekonstatētu pārkāpumus konkrēta uzņēmuma darbībā, kā arī VID struktūrvienības neveiktu pārbaudes attiecībā uz konkrētām personām un uzņēmumiem, kuru intereses pārstāv kukuļdevējs. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka VID amatpersonai šie kukuļi doti arī par citām darbībām, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, muitas administrēšanas jomā un nodokļu nomaksas kontrolē.

LETA iepriekš ziņoja, ka naktī uz 2011.gada 1.februāri KNAB veica kratīšanu Vaškeviča kabinetā, kur tika izņemti atsevišķi dokumenti, kā arī viņa darba dators. Sākotnēji Vaškevičam kā drošības līdzeklis šajā kriminālprocesā tika piemērots apcietinājums, kas vēlāk tika grozīts pret citiem drošības līdzekļiem, un pēc drošības naudas samaksāšanas Vaškeviču no apcietinājuma atbrīvoja.

Uzreiz pēc atbrīvošanas no apcietinājuma intervijā interneta portālam «Kriminal.lv» Vaškevičs atzina, ka nav vainojams viņam uzrādītajās apsūdzībās, tāpēc viņš kā cilvēks, kurš labi pārzinot operatīvo darbību un izmeklēšanas procesu, palīdzēs šīs lietas izmeklētājiem noskaidrot patiesību.

Kriminālprocesu uzraugošais prokurors Miglāns pēc Vaškeviča apcietināšanas teica, ka kukuļi augstai VID amatpersonai doti vairākkārt. Kriminālprocess esot sākts 2011.gada janvārī, un izmeklēšanas laikā veiktas vairākas operatīvās darbības, tostarp fiksēts, ka Vaškevičs atkārtoti dod kukuļus.

Prokurors iepriekš bija ļoti atturīgs, atbildot uz jautājumiem par iespējamo kukuļu saņēmēju, tomēr viņš norādīja, ka tā ir augsta VID amatpersona, kuras pakļautībā atrodas vai vismaz atradās operatīvie darbinieki. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecināja, ka kukulis, iespējams, dots VID ģenerāldirektora vietniekam muitas jomā Tālim Kravalim. Viņš gan aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka nevar apstiprināt šo informāciju, un no sīkākiem komentāriem atturējās.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka izmeklētāji ierakstījuši vismaz vienu Vaškeviča un Kravaļa sarunu, kas notikusi netālu no VID ēkas. Portāls «Pietiek.com» iepriekš vēstīja, ka Kravalim piemērota liecinieka aizsardzība.

Kā ziņots, pērn 21.oktobrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa Vaškeviču atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā. Par to tiesa atstādinātajam ierēdnim piesprieda divu gadu cietumsodu, bet pēc sprieduma nolasīšanas viņš vēl apcietināts netika. Savukārt apsūdzībās pēc citiem Krimināllikuma pantiem Vaškeviču tiesa attaisnoja.

Minētais spriedums vēl nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzēts.