«Nāves tirgonim» ASV tiesa piemēro maigāko iespējamo cietumsodu

Krievijas mediji piektdien ziņo, ka Butam piespriests 25 gadus ilgs cietumsods. Tāpat viņam piemērots 15 miljonu dolāru liels naudas sods, kas jāsamaksā ASV.

Medijiem juristi jau paziņojuši, ka Butam piemērotais sods ir ļoti bargs, taču vienlaikus tie atzīmē, ka tas ir maigākais iespējamais, ņemot vērā izvirzītās apsūdzības.

Reāli cietumā Buts varētu pavadīt aptuveni 18 gadus – četrus gadus viņš pavadīja cietumā Taizemē, ko varēt pieskaitīt šim sodam. Tāpat «Nāves tirgonim» sodu var mazināt par 15%, ja viņa uzvedība ieslodzījumā būs apmierinoša.

Krievijas Ārlietu ministrija piektdien oficiālā paziņojumā norāda, ka pieņems visus iespējamos mērus, lai panāktu Buta atgriešanu dzimtenē. «Šī tēma būs prioritāte turpmākās sarunās ar ASV,» uzsver Krievijas Ārlietu ministrija.

Ministrija arī norāda, ka tiesas spriedums ir nepamatots un politiski angažēts. Buts esot aizturēts nelikumīgi, turklāt pierādījumi pret viņu ir nepietiekoši, lai viņu notiesātu.

Prokuratūra 45 gadus vecajam Butam prasīja piespriest mūža ieslodzījumu, taču tiesa lēma citādi.

Tiesa norāda, ka nav pierādījumu tam, ka viņš būtu aktīvi sadarbojies ar teroristiskām organizācijām, turklāt viņu aizturēt izdevies tikai pateicoties ASV specdienestu provokācijām.

Buta aizstāvība paziņojusi, ka apsūdzētais ir ļoti neapmierināts ar spriedumu.

45 gadus veco Butu tiesa ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās, ka viņš plānojis pārdot raķetes teroristiem un nogalināt ASV pilsoņus. Minimālais sods par šīm apsūdzībām ir 25 gadi cietumā, bet maksimālais - mūža ieslodzījums.

Buts tika tiesāts saistībā ar ieroču pārdošanu Kolumbijas marksistisko partizānu grupējumam «Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki» (FARC). Saskaņā ar ASV veikto izmeklēšanu Buts pārdevis šim grupējumam ieročus vairāku miljonu latu vērtībā, kuri var būt izmantoti ASV pilsoņu nogalināšanai.

ASV prokuratūra uzskata, ka Buts ar ieroču tirdzniecību nodarbojies jau no 90.gadiem un, izmantojot kravas lidmašīnas, sūtījis ieročus uz Āfriku, Dienvidameriku un Tuvajiem Austrumiem.

Izskanējušas versijas, ka viņš piegādājis ieročus karadarbībai Afganistānā, Angolā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Libērijā, Ruandā, Sjerraleonē un Sudānā, turklāt dažkārt abām karojošajām pusēm. Buts visas apsūdzības noliedz un uzstājīgi paliek pie versijas, ka nodarbojies tikai ar aviokravu transportu.

Buta advokāti bija pieprasījuši viņu attaisnot.

Saskaņā ar ASV publiskoto informāciju Buts ASV izlūkdienestu aģentiem, kuri izlikušies par FARC dalībniekiem, solījis piegādāt 700 līdz 800 «zeme-gaiss» tipa raķetes, 5000 Kalašņikova automātus, vairākus miljonus munīcijas aptveru, sprāgstvielas, kājnieku mīnas un bezpilotu lidaparātus.

Buts tika aizturēts kādā Bangkokas viesnīcā ASV un Taizemes drošībnieku kopīgā operācijā 2008.gada martā pēc ierašanās no Maskavas. 2010.gada novembrī Taizeme izdeva Butu ASV.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir nosaucis ASV Butam izvirzītās kriminālapsūdzības un Taizemes lēmumu viņu izdot Savienotajām Valstīm par «netaisnības piemēru» un politiski motivētu rīcību.

Aptuveni fakti par Buta darbību bijuši 2005.gadā uzņemtās filmas ar Nikolasa Keidža piedalīšanos «Kara kungs» («Lord of Wars») pamatā.