Šlesers pārliecināts, ka drošības dienestiem nāksies atvainoties

Šlesers ir pārliecināts, ka «oligarhu lieta» izgāzīsies un tas esot tikai laika jautājums, kad drošības iestāžu personām, «kuras piedalījās šajā politiskajā pasākumā», nāksies atvainoties par to, ka viņas ir kļūdījušās un ka noticis pārpratums.

Šlesers norāda, ka apmēram piecus gadus viņš strādāja valdībā un viņam nebija tiesiskās imunitātes pret kratīšanu vai citām operatīvās izmeklēšanas darbībām. «Ja es būtu darījis kaut ko nelikumīgu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki varēja nākt un pārbaudīt,» sacīja Šlesers. Nekas tamlīdzīgs neesot noticis, un arī vēlāk viņam ilgākus laika posmus imunitātes nebija, un, «ja kāds gribēja nākt, kratīt un kaut ko pārbaudīt, bija visas iespējas bez jebkādiem ierobežojumiem», sacīja Šlesers. Bijušais politiķis uzsvēra, ka tajos astoņos mēnešos, kurus viņš nostrādājis 10.Saeimā, viņš bija dziļā opozīcijā. «Ko tad es biju pēkšņi izdarījis tādu, ka steidzami vajadzēja iet un kratīt manu dzīves vietu?» jautāja Šlesers.

Patlaban Šleseram nekādas tiesiskās imunitātes nav, bet neviens nav nācis un veicis kratīšanu viņa dzīves vietā. Pēc viņa vārdiem, kratīšana bijusi nepieciešama, lai mēģinātu atrast kaut kādu sadarbības līgumu starp medijiem un Rīgas brīvostu. Pēc Šlesera domām, šāds apgalvojums pašā pamatā ir absurds. Ja ar kādu mediju tiek slēgts kāds līgums, tas glabājas pie viņiem, nevis pie privātpersonas, kas vairs nav saistīta ne ar Rīgas brīvostu, ne ar medijiem. «Domāju, ka tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kas šajā sakarā ziņoja par «veiksmīgu operāciju», nāksies atzīt, ka tā ir izgāzusies,» teica Šlesers.

Šlesers apgalvo, ka nevienā kriminālprocesā viņam nav noteikts aizdomās turamā statuss, turklāt «oligarhu lietā» šāds statuss neesot nevienam. Tas, pēc Šlesera domām, parāda tikai to, ka tie, kas šodien izmeklē «oligarhu lietu», apzinās, ka tā ir ļoti politizēta, ka tai nav nekāda seguma, bet kad tas viss beigšoties, visi sapratīšot, ka tas ir bijis viens liels farss, kam nav seguma.

Savukārt Zatlers lēmumu par 10.Saeimas atlaišanu esot pieņēmis, savtīgu motīvu vadīts, un šajā lēmumā neesot bijusi nekāda doma par valsti, uzskata Šlesers. «Zatlers zināja, ka viņam draud nepārvēlēšana Valsts prezidenta amatā. Viņš izmantoja situāciju, lai paliktu politikā, centās izdarīt spiedienu uz parlamentu, lai tomēr tiktu pārvēlēts prezidenta amatā. Zatleram tagad vairāk interesē, kādā krāsā būs ādas sēdekļi viņa automašīnā nekā solītās reformas,» izteicās Šlesers.

Šlesers ir pārliecināts, ka «rīkojums nr.2» deva Zatleram tikai mirkļa popularitāti un daudzi cilvēki, kas Zatleru atbalstīja, jau ir no viņa novērsušies. Pēc Šlesera domām, ZRP būs lielas problēmas nākamajās pašvaldību vēlēšanās - tā nespēšot izveidot savas partijas deputātu kandidātu sarakstus visās pašvaldībās, un lielā daļā sarakstu būs jāiekļauj tādi kandidāti, kurus neņem citos sarakstos.