KNAB sākta dienesta pārbaude

KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs aģentūrai LETA apliecināja, ka birojā ir sākta dienesta pārbaude, lai izvērtētu publiskotās informācijas autentiskumu un biroja darbinieku rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem šajā krimināllietā.

Prokuratūra, kas ir uzraugošā iestāde šajā KNAB izmeklētajā kriminālprocesā, komentārus par iespējamo lietas materiālu nopludināšanu nesniedz, aģentūrai LETA sacīja prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.

Portāls «pietiek.com» šodien publiskojis vairākas telefonsarunas starp, iespējams, biznesa konsultantu Andreju Livanoviču, franču enerģētikas koncerna «Alstom Power» pārstāvi un bijušajām AS «Latvenergo» amatpersonām - prezidentu Kārli Miķelsonu un viceprezidentu Aigaru Meļko. Sarunas esot ierakstītas 2010.gadā, KNAB izmeklējot «Latvenergo» amatpersonu iespējamo piekukuļošanu, ziņo portāls. Vēlāk Miķelsons un Meļko tika aizturēti aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanu.

Kā raksta «pietiek.com», tiesībsargājošo iestāžu noklausītās telefonsarunas paverot priekškaru, kā notikušas aizkulišu sarunas ar franču enerģētikas koncerna pārstāvjiem par Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukciju, iespējams, izkārtojot «Latvenergo» toreizējiem vadītājiem Miķelsonam un Meļko kukuļus.

«Tie [kukuļi], kā vedina domāt tiesībsargu noklausītās telefonsarunas, varētu būt «atmazgāti», izmantojot 3,79 miljonus eiro (2,65 miljonus latu) vērto inženierkonsultāciju pakalpojumu līgumu ar Šveices uzņēmumu «AF Coleco». Šis uzņēmums reģistrēts Andreja Livanoviča dzīvesvietā Mārupē. Livanoviča sarunas ar «Alstom» pārstāvi, kā arī Miķelsonu un Meļko rāda, ka zem šī līguma, visticamāk, «paslēpts» kukuļu fonds «Latvenergo» amatpersonām. Miķelsons 2010.gada 14.maijā telefonsarunā no Livanoviča izdzirdējis, ka pārskaitījums no «Alstom» uz Šveices kompāniju saņemts, gandarīti izsaucas: «Ak Dievs!»,» raksta «pietiek.com».

Kā atzīmē portāls, ceļš līdz naudai tomēr neesot bijis viegls. 31.martā Livanovičs sazvanījies ar «Alstom» pārstāvi, atgādinot, ka 22.februārī ir izsūtījis kompānijai rēķinu par viņa konsultāciju pakalpojumu apmaksu un saskaņā ar līgumu samaksai būtu jānotiek 60 dienu laikā. Telefonsarunā Livanovičs arī informējis, ka ir lasījis par «Alstom Power» «problēmām» Lielbritānijā, un paudis bažas, ka «Alstom» tādēļ varētu iesaldēt savus projektus arī citās valstīs. 2010.gada 24.martā birtu laikraksts «The Telegraph» rakstīja par trīs «Alstom UK Holding Ltd.» padomes locekļu arestu sakarā ar aizdomām kukuļdošanā.

Pēc portāla sniegtās informācijas, 27.aprīļa rītā «Alstom» pārstāvis zvanījis Livanovičam, jautājot, vai ir kādi jaunumi. Livanovičs stāstījis, ka atklāti uzdevis jautājumu: «Čaļi, kur ir mana nauda?» Tomēr pozitīvu jaunumu no «Alstom» neesot. Livanovičs arī atgādinājis, ka sarunas starp «Alstom» un «Latvenergo» atrodas nobeiguma fāzē un ir īstais brīdis naudas pārskaitījumam, lai viss izdotos. Uz «Alstom» Zviedrijas atzara mudinājumiem sniegt atbalstu Livanovičs nereaģēšot, pirms nesaņemšot izskaidrojumus no kompānijas vadības, kādēļ kavējas pārskaitījums. Livanovičs telefonsarunā ar «Alstom» pārstāvi brīdinājis: «Šodien satikšu Kārli [iespējams, domāts Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons], izskaidrošu viņam situāciju un lūgšu viņu piebremzēt ar sarunām,» raksta portāls.

«Alstom» pārstāvis Livanoviču mierinājis, ka ir informēts par «Alstom Hydro Sweden» jau it kā veikto naudas pārskaitījumu uz Šveici un apsolījis izdarīt spiedienu uz «saviem draugiem Zviedrijā». 28.aprīļa rītā Livanovičam atkal zvanījis «Alstom» pārstāvis, vēlreiz apstiprinot, ka «Alstom Hydro Sweden» ir akceptēts Livanoviča nosūtītais rēķins un nauda jau pārskaitīta uz Šveici tālākām transakcijām.

Portāls vēsta, ka 14.maijā Livanovičs par ienākušos naudu informējis Miķelsonu. «Es esmu saņēmis to, ko jau biju necerējis saņemt no mana bijušā darbadevēja [Livanovičs savulaik bija «Alstom Power» pārstāvis Baltijā]. Viss pilnā mērā. Neticami,» stāstījis Livanovičs. Miķelsons, izdzirdējis par pārskaitījumu, sacījis: «Ak Dievs!» Tālāk Livanovičs norādījis, ka pēc šī pavērsiena «Latvenergo» amatpersonām būtu jāpalīdz «Alstom», un Miķelsons viņam piekritis. «Un līdz ar to es to pastāstīju Gunāram [iespējams, domāts «Latvenergo» ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs], lai tad viņš kļūst ļoti draudzīgs un konstruktīvs. Jo tas bija vienkārši apbrīnojami. Un šo pirmdien pēkšņi ienāca, nu... Tā, ka man ir tāds lūgums, ja nu var, tad tiešām viņus tā brīvāk palaist vaļā,» Miķelsonam teicis Livanovičs.

«Pietiek.com» atzīmē, ka telefonsarunas laikā neesot runāts, kā notiks dalīšanās ar «Alstom» pārskaitīto naudu, nav pieminēta arī konkrēta saņemtā summa, bet, jau pārejot pie citas sarunas tēmas, Livanovičs informējis Miķelsonu, ka «tā kā tu teici, es 200 uzliku uz vienas nedēļas depozītu».

Noslēdzot telefonsarunu ar Miķelsonu, Livanovičs lūdzis, lai viņš painformē arī Aigaru [iespējams, domāts Latvenergo viceprezidents Aigars Meļko], «par mana bijušā darbadevēja lielo varonību, lai viņš ir lietas kursā pirmdien un, ja pēkšņi Gunārs [iespējams, domāts Cvetkovs] nāk ar tādām samiernieciskām iniciatīvām, lai tavs kolēģis nesāk uz viņu brēkt un bremzēt,» vienu no telefonsarunām citē «pietiek.com». «Labi, sapratu,» Miķelsons atbildējis Livanovičam.

Portāls pieļauj, ka Livanovičs ilgo «Alstom Hydro Sweden» naudas gaidīšanu telefonsarunās saucis par «hidrauliskām problēmām». 16.maijā Livanovičs pats telefoniski informējis arī Meļko par «Alstom» pārskaitījumu, sakot: «Atceries, es tev kādreiz stāstīju, ka man ir problēmas ar manu bijušo darba devēju? Tur sakarā ar visādiem hidrauliskiem, tehniskiem jautājumiem? Tagad tās problēmas ir ļoti veiksmīgi man atrisinājušās. Burtiski pagājušajā nedēļā, pirmdien mēs panācām pilnīgu vienošanos, un tagad viss ir ļoti jauki.» Uz Meļko jautājumu, vai tas nozīmē, ka viņam kaut kad «jāpieskrien», Livanovičs skaidrojis, ka pagaidām nē, jo «tehniski tas ir diezgan pagarš process, es esmu sācis kalkulēt, bet es padošu ziņu».

Kā raksta portāls, dažas dienas vēlāk Livanovičs kārtējā telefonsarunā ar Miķelsonu, izmantojot aizplīvurotus izteicienus, ļāvis noprast, ka «hidrauliskās problēmas ir atrisinājušās», «mehānisms ir iedarbināts un nākamnedēļ jau pirmajam produktam jānāk ārā».

Jau ziņots, ka «Latvenergo» lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais AS «Latvenergo» prezidents Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.

Birojs 2010.gada jūnijā saistībā ar «Latvenergo» amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam sāka kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu.

Šajā lietā tika aizturēti Miķelsons, uzņēmuma viceprezidents Meļko un SIA «Energy Consulting» īpašnieks Livanovičs, kuram kopā ar abām «Latvenergo» amatpersonām bijis kopīgs uzņēmums «Innovia», kā arī AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, un «Sadales tīkla» Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.

KNAB minēto lietu šogad sola nodot kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā. Vēl pirms nedēļas KNAB informēja, ka valsts budžetā ieskaitīti 448 000 latu, kas ar tiesas lēmumu «Latvenergo» kriminālprocesā atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu. Šī kriminālprocesa izmeklēšanas laikā KNAB sadarbojies ar gandrīz 20 valstīm, nosūtot vairāk nekā 30 tiesiskās palīdzības lūgumus.