DP: VID būs rūpīgi jāpārbauda «Dzimtās valodas» finanšu avoti

No biedrības «Dzimtā valoda» ziedojumiem un biedru naudas iemaksām ir skaidrs, ka viņiem nebija iespējams finansēt referenduma kampaņu un citas aktivitātes, no tā savukārt izriet, ka biedrības rīcībā bija neuzskaitīti un nedeklarēti finanšu līdzekļi, uzskata DP.

Jau ziņots, ka «Dzimtā valoda» valodas referenduma kampaņā 2011.gadā izlietojusi nepilnus 17 000 latu, šodien preses konferencē žurnālistus informēja biedrības līderis Vladimirs Lindermans.

Lindermans norādīja, ka biedrība vakar iesniegusi gada pārskatu, kurā ir dati par biedrības ieņēmumiem un izdevumiem no tās dibināšanas 2011.gada martā līdz gada beigām.

Šajā laika periodā iztērēti 16 766 lati, par kuriem notikusi kampaņa diviem parakstu vākšanas posmiem. Aptuveni 15 000 latu iztērēts savākto parakstu notariālajai apstiprināšanai, savukārt reklāmai esot izlietots vien nedaudz vairāk nekā 1000 latu.

Pēc Lindermana teiktā, biedrības ienākumus līdzīgās daļās - aptuveni pa 8000 latu - veidojuši ziedojumi un biedru maksas.

Kopā ziedojumus esot veikušas 267 personas, vidēji katra 33 latus. Ziedojumi bijuši robežās no viena lata līdz 1000 latu. Tos veikušas gan juridiskas, gan fiziskas persona, gandrīz visas no Latvijas. Tiesa gan, divus ziedojumus veikuši arī nerezidenti, kopā 235 latus.

Lindermans nevarēja precizēt, cik īsti bijuši biedrības izdevumi šogad, vien pieļāva, ka tie varētu būt no 4000 līdz 5000 latu. Par šiem izdevumiem informācija būšot pieejama pārskatā par 2012.gadu, kas tiks iesniegts nākamgad.

«Dzimtās valodas» līderis uzsvēra, ka viss finansējums bijis «no tautas» un nekāda ārvalstu atbalsta neesot bijis. Lindermans sūrojās, ka pirms un pēc referenduma bijis daudz spekulāciju par biedrības finansējumu un daudzas augstas amatpersonas paudušas nepatiesus apgalvojumus. «Nebija nekādu pierādījumu, bet ar Gebelsa metodēm visu laiku tiek atkārtoti vieni un tie paši meli, kamēr cilvēki sāk ticēt,» norādīja Lindermans.

«Gribu atspēkot, ka tā bijusi Kremļa ideoloģiskā kampaņa. Tā ir Latvijas iekšējā lieta, un galvenais, ka to vēlējās Latvijas krievu iedzīvotāji. Tā bija visas tautas kampaņa,» uzsvēra politiķis.

Lindermans arī apgalvoja, ka neesot maksāts nevienam žurnālistam, tāpat neesot maksāts par reklāmām «Pirmajā Baltijas kanālā». «Varbūt to darīja paši žurnālisti, kas atbalstīja krievu valodu, varbūt kāds uzņēmējs,» teica aktīvists. Savukārt videoklipu par brīvu esot veidojis biedrības pārstāvja Jevgeņija Osipova brālis.

«Dzimtās valodas» līderis tāpat skaidroja, ka pirms referenduma daudzi darbojušies privātā kārtā un paši savas aktivitātes apmaksājuši, savas aktivitātes nesaskaņojot ar biedrību. Nereti bijuši gadījumi, kad Lindermans redzējis citu veidotas kampaņas, kas brīžiem izskatījušās pat nesaskanīgas.

Kā ziņots, pēc Lindermana vadītās biedrības «Dzimtā valoda» iniciatīvas tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai notiktu referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda uzskatu, ka viņa mērķis esot sasniegts.