Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Lindermans: krievu vēlētāji pieprasa arī «nesaskaņas centru»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Čīka/LETA

Biedrības «Dzimtā valoda» līderi Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs plāno drīz no savām partijām izveidot politisko apvienību, kas varētu kandidēt gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās, tomēr šis politiskais spēks nevēlētos asus konfliktus ar apvienību «Saskaņas centrs» (SC).

To šodien žurnālistiem preses konferencē pastāstīja Lindermans.

Politiķis norādīja, ka arī nākamajās vēlēšanās, tāpat kā visās iepriekšējās, būšot etniskais balsojums. Tomēr no krievu vēlētājiem esot pieprasījums, lai būtu ne tikai «Saskaņas centrs», bet arī «nesaskaņas centrs».

Lindermans skaidroja, ka SC esot diezgan divdomīga pozīcija starpnacionālajos un pilsonības jautājumos. Daudziem šāda pozīcija patīkot, bet referendums esot parādījis, ka daudzi nav apmierināti. Tāpēc kā alternatīva tiks veidots jauns politiskais spēks, kuram šie jautājumi būs noformulēti pietiekami skaidri.

«Dzimtās valodas» līderis atzina, ka konkurence starp abiem politiskajiem spēkiem noteikti būs, bet viņš nevēlētos, ka tā kļūtu pārāk asa un ar savstarpējiem apvainojumiem tiktu aizbaidīti vēlētāji.

Tāpēc viņš nesen ticies ar SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, jo vēlējies saprast, vai viņi būs konkurenti vai sabiedrotie. «Ja būs konflikts, tad ceru, ka ne pārāk ass,» teica Lindermans, piebilstot, ka pārāk asu konkurenci nevēlējies arī Urbanovičs.

Lindermans neizslēdza, ka viņš un Osipovs varētu tikt pie Latvijas pilsonības, kas ļautu pašiem kandidēt vēlēšanās. Tomēr, ja pie varas esošo ietekmes dēļ tas neizdosies, viņi būs politiskā spēka simboliskie līderi, savukārt esot gana daudz cilvēku ar pilsonību, kas varēs veiksmīgi vēlēšanās piedalīties. Tieši referenduma kampaņas laikā esot parādījušies jauni juristi, ekonomisti un biznesmeņi, kas kļuvuši par viņu atbalstītājiem. Šie cilvēki varēs arī izstrādāt politiskā spēka ekonomisko piedāvājumu, kura pagaidām vēl nav.

Politiķis pagaidām nevēlējās izteikties par ārpolitikas jautājumiem, piemēram, par situāciju Krievijā, jo svarīgāka esot iekšpolitika. Viņam esot savs viedoklis, bet Lindermans nevēloties «liet ūdeni uz nacionālistu dzirnavām».

Lindermans arī norādīja, ka ārpolitikas jautājumi esot pārāk pārspīlēti un ne Krievijai, ne ASV uz notikumiem Latvijā neesot jūtamas ietekmes. «Piemēram, krievu jautājums Latvijā ir pilnīgi mūsu iekšējā lieta. Neesmu Lemberga kungs, kas katrā runā piesauc Ameriku,» pauda aktīvists.

Kā vienu no galvenajiem darbības mērķiem Lindermans minēja Latgales iedzīvotāju referendumā paustās gribas respektēšanu un cīnīšanos par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai šajā reģionā.

Kā ziņots, pēc Lindermana vadītās biedrības «Dzimtā valoda» iniciatīvas tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai notiktu referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda uzskatu, ka viņa mērķis esot sasniegts.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu