Prognozē Latvijas un Krievijas attiecību saasināšanos

Politologs, vēsturnieks Kārlis Daukšts aģentūrai BNS norādīja, ka izmaiņas Latvijas un Krievijas attiecībās būs atkarīgas no Putina turpmākās rīcības un valdības veidošanas procesa. «Vai viņš ies pa Krievijas sabiedrības mobilizācijas ceļu vai pa demokrātijas modernizācijas ceļu,» teica Daukšts.

Par iespējamām izmaiņām attiecībās varēs spriest arī pēc tā, kādus padomniekus un kādus ministrus, īpaši ārlietu ministru, jaunais prezidents izvēlēsies. Vienlaikus Daukšts atzina – spriežot pēc pirmsvēlēšanu paziņojumiem, var prognozēt, ka Latvijas un Krievijas attiecības saasināsies un pasliktināsies.

Spilgtākie paziņojumi, kas par to liecina, ir saistīti ar Krievijas apņēmību reintegrēt bijušo padomju telpu un vēlmi atgūt dominējošo lomu postpadomju valstīs. Tāpat Putins pirms vēlēšanām norādīja, ka Latvijai jāievēro Eiropas normas pilsoņu un nepilsoņu attiecībās.

«Arī par valodas referendumu viņš izteicās negatīvi, ka lielai daļai nepilsoņu bija liegts Latvijā izteikties šajā sakarā,» minēja Daukšts.

Tāpat Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs politologs Andris Sprūds aģentūrai BNS uzsvēra, ka «emocionāli politiskais fons pasliktināsies» ne tikai Latvijas un Krievijas, bet arī Krievijas un ASV attiecības.

«Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanās bija produkts Krievijas un Rietumvalstu attiecību uzlabošanai, līdz ar to Krievijas un Rietumvalstu attiecību pasliktināšanās aizķers arī Latvijas un Krievijas attiecības,» sprieda Sprūds un piebilda, ka šogad gaidāmas arī ASV prezidenta vēlēšanas un viens no kandidātiem Mits Romnijs atzinis, ka ASV un Krievijas attiecību restartēšanas politika nav darbojusies.

Turklāt pirmsvēlēšanu retorikā Putins lielu uzsvaru lika uz ārējo ienaidnieku, un šī doma parādījusies arī viņa pirmajā uzrunā pēc vēlēšanām.

«Emocionālais fons saasināsies tuvāko mēnešu laikā līdz šā gada beigām. Nomierinātājs būs ekonomika, jo Krievijā ir izpratne, ka Krievija ir daļa no globālās ekonomikas un tai ir vajadzīga modernizācija,» vērtēja Sprūds.

Tajā pašā laikā Sprūds neprognozēja šādas politikas ilgtspēju un pauda pārliecību, ka Putinam būs grūti noturēties amatā līdz 2018.gadam, nemaz nerunājot par otro pilnvaru termiņu. «Putins nebūs prezidents līdz 2024.gadam,» norādīja Sprūds.

Eksperts klāstīja, ka Putinam būs grūti īstenot pirmsvēlēšanu solījumus, jo īpaši attiecībā uz sociāli neaizsargātajām grupām, kurām solīta pensiju un algu palielināšana. «To būs grūti realizēt, jo nav priekšnoteikumu, lai to izdarītu. Tādēļ Putinam būs jāmeklē vainīgais, un ne jau Putins būs tas vainīgais. Tādēļ varētu būt izmaiņas Krievijas elitē,» uzskata eksperts.

Viņš arī uzsvēra, ka Putina komunikācijas stratēģija ar sabiedrību ir «aizgājis vilciens». Piemēram, nepiedalīšanās debatēs, ko varēja atļauties pirms pieciem gadiem, tagad tiek uzskatīta par Putina vājuma pazīmi. «Šāda politika nav ilgtspējīga,» secināja Sprūds.

Pēc Sprūda domām, Krievijā ir jāparādās jaunajai politiķu paaudzei, taču svarīgi, lai tā būtu sistematizēta.

«Ja cilvēki izies ielās, to būs grūti apturēt. Krievijā vara vienmēr ir bijusi sakrāla, taču tā vairs nav svēta, un Putins ir kļuvis ievainojams,» pauda Sprūds.

Viņš prognozēja, ka neapmierinātā sabiedrības daļa lauzīsies ārā un, tiklīdz būs sasniegta «kritiskā masa», Putinam būs grūti noturēt varu.

«Ja Putins būs gudrs, viņš ies uz integrāciju, uz opozīcijas iesaisti, ja viņš nebūs gudrs, viņš mēģinās apspiest modernizāciju. Ja viņš mēģinās apspiest opozīciju, tā būs sprādzienbīstama situācija Putinam,» teica Sprūds un norādīja, ka Putins tomēr ir 20.gadsimta politiķis un viņā nav jaušamas moderna politiķa iezīmes.

Vienlaikus Sprūds atzina, ka pašlaik vēl ir grūti prognozēt, kas varētu būt jaunās paaudzes līderi.

Jau vēstīts, ka Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis premjerministrs Vladimirs Putins, iegūstot vairāk nekā 64% balsu, un līdz ar to vēlēšanu otrā kārta nebūs nepieciešama, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie provizoriskie rezultāti.

Putins prezidenta amatā stāsies maijā, nomainot līdzšinējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.