Saeima noraida ieceri pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par svētku dienu

Par likuma izmaiņām nobalsoja 43 deputāti, pret bija 46, bet viens tautas kalps balsojumā atturējās.

Kā ziņots, ar šādu priekšlikumu atkārtoti klajā nāca apvienība «Saskaņas centrs» (SC).

Par likuma izmaiņām nobalsoja visi klātesošie SC un Zaļo un zemnieku savienības deputāti, pret bija valdošā koalīcija, atturējās Zatlera reformu partijas pārstāve Inga Bite, bet vēl četri deputāti - Gunārs Igaunis (ZRP) Zanda Kalniņa-Lukaševica (ZRP), Juris Viļums (ZRP) un Jānis Lāčplēsis (V) - balsojumā nepiedalījās.

Aicinot Saeimu paust atbalstu jaunas brīvdienas noteikšanai, SC deputāts Valērijs Agešins atgādināja, ka valstī dzīvo apmēram 372 000 pareizticīgo un vecticībnieku. Viņiem ir svarīgi Ziemassvētkus svinēt pēc sava baznīcas kalendāra un darīt to brīvdienā - 7.janvārī. Politiķis sacīja, ka valstij ir jānodrošina cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir minētas gan Bībelē, gan Satversmē, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos.

Savukārt deputāts Andrejs Judins (V) pauda viedokli, ka likumprojekts neesot iesniegts, rūpējoties par ticīgajiem, bet tā esot politiska spēle. Iesniedzēju mērķis esot šķelt valsti un radīt nesaskaņas sabiedrībā. Judins skaidroja, ka parlaments nedrīkst pārkāpt Satversmē nostiprināto baznīcas un valsts šķirtību, oficiālajā kalendārā iekļaujot baznīcas svētkus. Grozījumi svētku regulējumā esot jāveic, taču pašlaik nav īstais brīdis šāda soļa speršanai.

Judina uzstāšanās raisīja Saeimas deputāta Borisa Cileviča (SC) nosodošu reakciju, kurš no sēžu zāles «Vienotības» politiķim retoriski vaicāja: «Kā nav kauna melot no tribīnes?»

Pēc balsojuma neatkarīgais deputāts Viktors Valainis aicināja paredzēt sešu mēnešu moratoriju jaunu brīvdienu noteikšanai, lai vispirms iestātos miers starp nacionālajos jautājumos ideoloģiski pretēji noskaņotiem politiskajiem spēkiem.

«Pareizticīgo Ziemassvētku oficiālā atzīšana nav etnisks vai lingvistisks jautājums, jo pareizticīgajās draudzēs ir gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību pārstāvji, tomēr šo svētku oficiāla atzīšana kļūtu par ļoti svarīgu pozitīvu signālu tieši krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vairākumā ir pareizticīgie vai vecticībnieki,» pamatojot piedāvājumu, stāstīja SC līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«18.februāra referendums parādīja, ka mums visiem ir nepieciešams dialogs,» pauda Rīgas mērs, atgādinot, ka kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 citu konfesiju locekļu un Ziemassvētki arī viņiem ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem, kurus viņi svin 7.janvārī.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līderis Raivis Dzintars jau iepriekš pauda viedokli, ka pareizticīgo Ziemassvētki nebūtu jānosaka par svinamu dienu, jo jautājumā par brīvdienām ir robežas.

Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Augusts Brigmanis norādīja, ka viņa pārstāvētā partija vienmēr ir atbalstījusi priekšlikumu pareizticīgo Ziemassvētkus atzīt par svinamu dienu.

Zatlera reformu partijas līderis Valdis Zatlers akcentēja, ka šis jautājums ir jāizšķir sabiedrībai. «Ja sabiedrība to atbalsta, viena brīvdiena nāktu tikai par labu.» ZRP gan ir nākusi klajā pati ar savu iniciatīvu - ļaut ikvienam indivīdam izvēlēties vienu brīvdienu gadā pēc saviem ieskatiem. Skeptiska par šo ideju bija Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kā ziņots, pērn decembrī Saeima kārtējo reizi noraidīja SC rosinātos grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kas paredzēja atzīt par svinamu dienu pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī.