Deputāts aicina latviešus uz laiku savās ģimenēs uzņemt krievu jauniešus

Krievvalodīgajam puisim vai meitenei, kas dzīvo Purvciemā, iespējams, nav savas omītes laukos, kas palīdzētu ieraudzīt citu Latviju. Viņaprāt, tas būtu labs praktisks solis pareizajā virzienā, raksta «Latvijas Avīze».

Andrejs.Judins@saeima.lv

Judins aicina pēc referenduma nemeklēt ienaidniekus, visus krievvalodīgos saliekot vienā grozā un piedēvējot viņiem centienus graut Latvijas valsti. «Tā nav un nebūs! Mums svarīgi skaidrot savu pozīciju, paust viedokli un diskutēt par problēmu. Bet nevis tā, kā daži saka - taisīsim pamieru jeb kompromisu starp latviešiem un krieviem. Ja ir jautājums būt vai nebūt neatkarīgai valstij, mēs nevaram taisīt izlīgumu un atteikties no neatkarības. Tāpēc ir ļoti svarīgi strādāt, lai latvieši sadzirdētu krievus un krievi - latviešus.»

Judina skatījumā, Latvijā ir politiski spēki, kas provocē etnisku konfliktu, «bet mums nav jāspēlē pēc viņu noteikumiem, mums ir jārunā ar katru Latvijas cilvēku, jāskaidro, kādā valstī mēs dzīvojam, kāpēc latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda».

«Es pazīstu vairākus krievus, kas balsoja par otro valsts valodu. Bet neviens no viņiem to nedarīja tādēļ, ka atbalsta Gapoņenko vai Lindermanu. Ne latvieši, ne krievi nebalsoja tikai par valodu. Tas bija balsojums par to, kādā valstī viņi grib dzīvot, vai viņiem ir vajadzīga tā valsts, kas tika izveidota 1918.gadā, vai jāveido cita. Vai viņi ir laimīgi vai nelaimīgi Latvijā,» sacījis politiķis, «tomēr mums nevajadzētu uzskatīt, ka 270 000 ir mūsu ienaidnieki. Tie vienkārši ir cilvēki, kas domā citādi. Ja viņi tā domā un mūsu viedokļi nesakrīt, tad tā ir mūsu atbildība, vai mēs esam spējīgi izskaidrot savu viedokli. Es uzskatu, ka mēs strādājam nepietiekami efektīvi šajā virzienā.»