Krievu valodas aktīvisti nezina, cik izmaksāja kampaņa; salīdzina sevi ar Martinu Luteru Kingu

Kaut oficiāli «Dzimtajā valodā» joprojām ir tikai trīs biedri – par radikāļiem bieži vien dēvētie Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs, kā arī ekonomikas zinātņu doktors Aleksandrs Gapoņenko, viņi uzskaitījuši, ka aktīvu darboņu organizācijai esot vismaz 200. Šie cilvēki vienkārši baidoties «noformēties», apgalvo Gapoņenko, jo «drošības iestādes pret mums izvērš psiholoģisko teroru».

Kopš referenduma arvien biežāk izskan arī versijas par to, no kurienes «Dzimtā valoda» varētu būt dabūjusi naudu reklāmas aktivitātēm.

Drošības iestādes jau izteikušās, ka kampaņai tērētas «milzīgas summas» un bijuši arī mājieni, ka nauda varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā.

Tikmēr paši oficiālie referenduma iniciatori šādus apgalvojumus kategoriski noliedz, nosaukdami nelielas, bet dažādas summas, ko «Dzimtā valoda» iztērējusi pirmsreferenduma kampaņai.

Viens no akcijas iniciatoriem Eduards Svatkovs, kurš savulaik skaļi paziņoja, ka aiz parakstu vākšanas stāv «Saskaņas centrs», norādījis - pirmā fāze, kad bija jāsavāc 10 000 parakstu, ko iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā, esot izmaksājusi 20 000 latu.

Gapoņenko savukārt apgalvo – tie bijuši 7000 līdz 8000 latu. «Dzimtās valodas» biedrs Osipovs nosauc vēl citu skaitli -  reklāmai «Dzimtā valoda» iztērējusi 5000 līdz 6000 latu.

Kaut nosauktie skaitļi atšķiras, visi aptaujātie ir vienoti atbildē, kur nauda dabūta – tā esot savākusies no nelieliem ziedojumiem, kurus biedrībai iemaksājuši idejas atbalstītāji tepat Latvijā. «Drošības iestādes vienkārši negrib atzīt, ka mēs esam 300 000 cilvēku masu kustība, nevis daži radikāļi, tāpēc arī meklē visādas ārvalstu «spalvainās rokas». Patiesībā mēs esam kā Martins Luters Kings ASV,» dižojas Gapoņenko.