/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10877705t1h4260.jpg)
Jo vairāk bail no zirnekļa, jo lielāks tas šķiet, noskaidrots jaunā pētījumā, ziņo britu laikraksts «The Daily Telegraph».
Jo vairāk bail no zirnekļa, jo lielāks tas šķiet
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā piedalījās arahnofobi - cilvēki, kuriem bail no zirnekļiem. Tiem, kuru bailes bija lielākas, arī zirnekļi šķita lielāki.
Tiek uzskatīts, ka bailes no zirnekļiem piemīt aptuveni pusei sieviešu un katram sestajam vīrietim.
Ja zināms, kā fobija ietekmē skatījumu uz baiļu objektu, ārsti var atrast piemērotākos ārstniecības līdzekļus, apgalvo žurnāls «Journal of Anxiety Disorders».
«Ja cilvēks baidās no zirnekļiem un tādēļ iztēlojas tos lielākus, nekā tie patiesībā ir, tas var uzturēt, veicināt bailes un apgrūtināt to pārvarēšanu,» uzskata Ohaio štata universitātes psiholoģijas profesors Maikls Veisijs.
57 eksperimenta dalībniekiem nācās piecas reizes sastapties ar dzīviem tarantuliem. Pēc tam viņi izteica savus pieņēmumus par to, cik lieli tie bijuši.
Jo lielākas bija dalībnieku bailes, jo lielākus viņi iztēlojās zirnekļus, kuru izmēri bija no 2,5 līdz 15 centimetriem.
«Lai justos droši, galvenais ir izvairīties [no baiļu avota],» teicis Veisijs. «Tāpēc, kamēr vien izvairies, tu nespēj saprast, ka kļūdies. Un tad tu vairs netiec uz priekšu.»
«Tātad pakāpe, kādā zirnekļu iztēlošanās par lielākiem, nekā tie patiesībā ir, veicina bailes un izvairīšanos, varētu būt daļa ciklam, kas baro un uztur fobiju,» turpina Veisijs. «Mēs cenšamies noskaidrot, kāpēc fobija pastāv, lai varētu lietot tādus ārstniecības līdzekļus, kas vērsti pret [baiļu] cēloņiem.»
Dalībnieki sāka eksperimentu 3,6 metru attālumā no zirnekļa stikla būrī, taču vēlāk bija tiem jātuvojas. Kad dalībnieki bija pietuvojušies zirnekļiem, viņiem bija tie jāvada pa būri, sākumā izmantojot 20 centimetrus garu nūjiņu un vēlāk to pašu atkārtojot ar īsāku nūjiņu.
Dalībniekiem bija jānovērtē baiļu stiprums skalā no viens līdz 100 un jāapraksta izjustie panikas simptomi.
Eksperimenta noslēgumā dalībniekiem bija jānovērtē, cik lieli bija zirnekļi.
«Šķiet, ka bailes vada vai izmaina to, kā baiļu avots tiek uztverts,» sacījis profesors Veisijs.
«Mēs zinām, ka bailes un nedrošība izmaina domas par baiļu objektu. Piemēram, iznākums, no kura baidās, tiek uzskatīts par vairāk iespējamu, nekā tas patiesībā ir,» viņš teicis. «Taču pētījums parāda, ka bailes ietekmē pat uztveri. Šajā gadījumā zirneklis, no kura baidās, šķiet lielāks. Un tas var uzturēt bailes.»
Fobiju ārstēšanā cilvēki bieži tiek konfrontēti ar baiļu objektu. Kaut arī šāda ārstēšana visbiežāk izrādās veiksmīga, zinātnieki joprojām nespēj pilnībā izskaidrot, kā tā darbojas.
Taču dažiem ārstēšanas iedarbīgums ir īslaicīgs un ir grūti prognozēt, kura pacienta bailes atgriezīsies, paskaidro Veisijs.
Viņš pēta pacientu sagrozītos priekšstatus, cerot, ka zināšanas varēs uzlabot ārstēšanu cilvēkiem ar dažādām fobijām.
«Galu galā mēs vēlamies prast noteikt signālus, kas vēsta par baiļu atgriešanos, lai varētu noteikt, kad pacientam vairs nav nepieciešama ārstēšana,» viņš teicis.