Tiesa noskatījusies 13.janvāra grautiņu videoierakstus; rīt pratinās cietušos

Uzklausot cietušo un viņu pārstāvju liecības, krimināllietas izskatīšanu plānots turpināt rīt, 10.februārī, plkst.10.

Kā ziņots, minētajā krimināllietā ir 23 apsūdzētie. Lietas izskatīšanu pēc būtības tiesa sāka vakar, kad prokuratūra izklāstīja apsūdzību, bet pēc tam katrs apsūdzētais pauda savu attieksmi pret to. Pieci apsūdzētie vainu atzina pilnībā, deviņi - daļēji, septiņi savu vainu neatzina, bet vēl divi atteicās paust attieksmi pret prokuratūras celto apsūdzību.

Kriminālprocesā ir pieteiktas arī kaitējuma kompensācijas kopumā par vairāk nekā 176 000 latu, tajā skaitā 143 433 lati par mantiskajiem zaudējumiem un 32 695 lati par morālo aizskārumu. 15 apsūdzētie šīs pretenzijas neatzina, seši atzina daļēji, bet divi apsūdzētie šajā jautājumā atteicās paust savu attieksmi.

Kā ziņots, šā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Vienā no tiem tagad apsūdzētas 23 personas, otrā - 25, bet trešajā - 20.

Kā pirmā tiek iztiesāta lieta, kurā apsūdzētas 23 personas - Andris Maziks, Gunārs Klīmanis, Edgars Markots, Ansis Ataols Bērziņš, Jānis Vanags, Rolands Siliņš, Romāns Raimers, Žamšids Turdibajevs, Lauris Krasņikovs, Ingus Zaharčenoks, Lauris Tijons, Jānis Tijons, Juris Kļova, Ivo Romanovskis, Raimonds Romanovskis, Arturs Einemanis, Aleksejs Petrovs, Sergejs Oļševskis, Jānis Vīnavs, Vadims Gorbatjuks, Edgars Gorbaņs, Aleksejs Arhipovs un Endijs Šulmeisters.

Pagaidām vēl nav zināms, kad tiesa skatīs abas pārējās no pamata kriminālprocesa izdalītās 13.janvāra grautiņu krimināllietas, aģentūrai LETA sacīja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.

Kā ziņots, visos trīs minētajos kriminālprocesos visas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.

2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk no KL 225.panta 2.daļa tika izslēgta.

Patlaban KL 225.pants «Masu nekārtības» paredz: «Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.»

LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS «Latvijas Balzams» produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns «Fīlings». Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.