Saistībā ar jauniem faktiem pagarina izmeklēšanu par sprādzienu Ādažu poligonā

Kā aģentūru LETA informēja aizsardzības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Saleniece, šonedēļ aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) par mēnesi - līdz 17.decembrim - pagarinājis termiņu, kādā jāpabeidz dienesta izmeklēšana.

Iepriekš noteiktais termiņš bija 17.novembris.

LETA jau ziņoja, ka 23.oktobrī Ādažu poligonā sprādzienā ievainojumus guva deviņi zemessargi, kuri tika nogādāti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Viens no ievainotajiem zemessargiem vēlāk miris. Militārā policija ir sākusi kriminālprocesu.

Pēc sākotnējās informācijas, negadījums noticis jau pēc Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljona kaujas šaušanas nodarbību beigām.

Sprādzienā, iespējams, vainojams kāds no zemessargiem, kurš poligonā atradis nesprāgušu lādiņu un to ievietojis savā mugursomā, taču lādiņš detonējis. Līdz ar to sprādziena cēlonis, visticamāk, ir nelikumīgas darbības, kas apdraudējušas apkārt esošo cilvēku veselību un dzīvību.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji novembra sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sniedza informāciju par šo negadījumu, un deputāti secināja, ka sprādziens Ādažu poligonā noticis cilvēciskā faktora, nevis sistēmas nepilnību dēļ.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka par secinājumiem šajā izmeklēšanā deputāti iztaujās gan Zemessardzes un bruņoto spēku vadību, gan aizsardzības ministru.

Pēc Latkovska teiktā, komisija «nelūkojās pēc asinīm, lai pēc šī negadījuma kāda amatpersona aizietu no amata», taču vēlējās apliecinājumu, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos. Ekspertīzes apliecinājušas, ka zemessargs, kura mugursomā atradās lādiņš, kas detonēja, bijis visai stiprā alkohola reibumā.

Latkovskis vēlas panākt, lai šis gadījums, kas izskatās pēc cilvēciskā faktora, nepārtaptu sistēmā, proti, lai neatkārtotos līdzīgs scenārijs, kad kāds neapdomīgais, turklāt iereibis, atkal somā ieliek nesprāgušu lādiņu. «Uz papīra» viss esot bijis kārtībā, visi mācībās iesaistītie parakstījuši instrukcijas, taču viens tās nolēmis neievērot.

Latkovskis uzsvēra, ka ir svarīgi pēc iespējas rūpīgāk izmeklēt šo negadījumu, lai nākotnē neciestu Zemessardzes prestižs, kas kopš 90.gadiem esot stipri audzis. Tolaik bijuši vairāki gadījumi, kad zemessargi nelikumīgi pielietojuši ieročus, radot sabiedrībā visai nepareizu priekšstatu par zemessargiem, proti, ka viņi «ķerti» uz ieročiem. Gadiem ejot, šis prestižs esot cēlies, un komisija augsti novērtējot Zemessardzē veiktās reformas un tās izaugsmi.

Komisijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka, uzklausot NBS un AM pārstāvjus, secinājis, ka uzskaites kārtība par mācībās izlietotajiem lādiņiem esot labi organizēta. Tomēr īsti neesot skaidrs, kā kāds varēja nepamanīt šo vienu liktenīgo granātu.

Lai gan šis gadījums izskatās pēc cilvēciskā faktora, Seržants neizslēdz arī sistemātisku pārkāpumu iespējamību. «Neizskatās, ka kāds uzņemsies politisko atbildību par šo gadījumu,» teica Seržants.