Šķetinot Vaškeviča kukuļdošanas lietu, Rīgas brīvostā atklāj vērienīgu kontrabandas shēmu

Jurašs skaidroja, ka šī shēma izmantota, lai kontrabandas preces nogādātu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēc viņa teiktā, Latvijas valstij nodarītie zaudējumi esot aptuveni divi miljoni latu.

KNAB pārstāvis gan sīkāk par šo kontrabandas shēmu stāstīt nevēlējās, norādot, ka lietas izmeklēšana esot citas iestādes - Valsts ieņēmumu dienesta (VID) - pārziņā.

VID aģentūrai LETA pagaidām par šo shēmu neko sīkāk nevarēja pastāstīt, taču solīja pēc iespējas ātrāk sniegt informāciju.

Rīgas brīvostā biznesa portālam «Nozare.lv» skaidroja, ka «gadījums, iespējams, attiecas uz kādu uzņēmumu, kurš darbojas Rīgas brīvostas teritorijā, un par likumības ievērošanu atbild pats uzņēmums. Savukārt Rīgas brīvosta tikai nodrošina iespēju veikt komercdarbību, likumā noteiktajā kārtībā». Ar nelikumību novēršanu nodarbojoties attiecīgās tiesībsargājošās institūcijas. Savukārt ostas policija pēc šo tiesībsargājošo institūciju lūguma sniedz atbalstu, uzsvēra ostā.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, šī kontrabandas shēma atklāta, turpinot šķetināt krimināllietu saistībā ar kukuļdošanā apsūdzēto un patlaban atstādināto Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku Vladimiru Vaškeviču.

Kā ziņots, septembrī prokuratūra Rīgas apgabaltiesai nodevusi krimināllietu pret Vaškeviču, kuram uzrādīta apsūdzība par kukuļdošanu.

Šis kriminālprocess ir viens no diviem procesiem, kas saistībā ar Vaškeviču tika sākti pēc kukuļošanas konstatēšanas un lietas sadalīšanas. Otrs process, kas bija sākts par SIA «Kravu termināls» un SIA «Kravu serviss» amatpersonu iespējamo rīcību, tika nodots izmeklēšanai VID Finanšu policijas pārvaldei, iepriekš informēja prokuratūra.

Augustā Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns atzina savāktos pierādījumus par pietiekamiem, lai Vaškeviču sauktu pie kriminālatbildības par kukuļdošanu.

Apsūdzība tika uzrādīta par kukuļdošanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai lielā apmērā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par to Krimināllikumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus, proti, 2010.gada 26.decembrī 23 700 eiro (16 656 latus) un 2400 latus, šā gada 26.janvārī 1580 eiro (1118 latus) un 1500 latus, un 30.janvārī viņš nodevis naudu 27 600 eiro (19 397 latus) un 1700 latus. Kopumā kukuļos nodotā summa ir 52 880 eiro (37 164 lati) un 5600 latu.

Saskaņā ar apsūdzību šā gada 31.janvārī Vaškevičam pēc viņa lūguma VID amatpersona uzrādīja VID Muitas pārvaldes Inspekcijas daļas Riska vadības nodaļas pārbaudes lietu par SIA «Kravu termināls». Pēc iepazīšanās ar pārbaudes lietas materiāliem Vaškevičs paņēma no šī pārbaudes materiāla astoņas lapas par «Kravu termināla» noformētajām alkoholisko dzērienu kravām, pēc kā KNAB darbinieki Vaškeviču aizturēja.

Kā liecina apsūdzība, kukuli Vaškevičs VID amatpersonai deva, lai tā kukuļdevēja un viņa pārstāvētās personas interesēs ietekmētu VID lietvedībā esošās pārbaudes lietas izskatīšanas procesu, tās rezultātā nodrošinātu tām labvēlīgu lēmumu pieņemšanu un nekonstatētu pārkāpumus konkrēta uzņēmuma darbībā, kā arī VID struktūrvienības neveiktu pārbaudes attiecībā uz konkrētām personām un uzņēmumiem, kuru intereses pārstāv kukuļdevējs. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka VID amatpersonai šie kukuļi doti arī par citām darbībām, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, muitas administrēšanas jomā un nodokļu nomaksas kontrolē.

LETA iepriekš ziņoja, ka naktī uz šā gada 1.februāri KNAB veica kratīšanu Vaškeviča kabinetā, kur tika izņemti atsevišķi dokumenti, kā arī viņa darba dators. Sākotnēji Vaškevičam kā drošības līdzeklis šajā kriminālprocesā tika piemērots apcietinājums, kas vēlāk tika grozīts pret citiem drošības līdzekļiem, un pēc drošības naudas samaksāšanas Vaškeviču no apcietinājuma atbrīvoja.

Uzreiz pēc atbrīvošanas no apcietinājuma intervijā interneta portālam «Kriminal.lv» Vaškevičs atzina, ka nav vainojams viņam uzrādītajās apsūdzībās, tāpēc viņš kā cilvēks, kurš labi pārzinot operatīvo darbību un izmeklēšanas procesu, palīdzēs šīs lietas izmeklētājiem noskaidrot taisnību.