Slepeno lietu, kurā aizturēts Jaundžeikars, izmeklēs Ģenerālprokuratūrā

Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūrā no KNAB tika saņemts kriminālprocess institucionālās piekritības noteikšanai. Izvērtējot krimināllietas materiālus, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors ir nodevis lietu Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai, no izmeklēšanas stadijas par procesa virzītāju nosakot prokuroru.

Novērtējot KNAB izmeklētāja rīcību, sākot kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 94.panta un veicot izmeklēšanas darbības, ir konstatēts, ka procesa virzītājs ir rīkojies atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387.panta 13.daļas nosacījumiem.

LETA jau ziņoja, ka KNAB minēto procesu nosūtīja Ģenerālprokuratūrai piekritības noteikšanai.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, 1.novembrī sāktā kriminālprocesa materiāli ir nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, lai noteiktu krimināllietas un tajā izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu institucionālo piekritību.

«Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387.panta 13.daļā noteiktajam KNAB uzsāka kriminālprocesu saistībā ar notiekošu noziedzīgu nodarījumu un tā ietvaros veica neatliekamās izmeklēšanas darbības, piemēram, aizturēšanu, kratīšanu, personas atzīšanu par aizdomās turamo un drošības līdzekļa piemērošanu. Uzskatot, ka ir veiktas nepieciešamās neatliekamās izmeklēšanas darbības pierādījumu fiksēšanai, KNAB izmeklētājs ir pieņēmis lēmumu nodot uzsāktā kriminālprocesa materiālus piekritības noteikšanai,» skaidroja Vitenburgs.

Saskaņā ar KNAB likuma 10.panta 1.daļas 17.punktu birojs nodod citai izmeklēšanas iestādei sāktā kriminālprocesa materiālus ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību. «Ņemot vērā, ka pirmstiesas izmeklēšanu konkrētajā krimināllietā, kas satur valsts noslēpumu, turpinās nākamais procesa virzītājs, tas būtu tiesīgs izlemt, kuras ziņas un kādā apjomā ir izpaužamas sabiedrībai,» norādīja Vitenburgs.

Kā ziņots, minētajā kriminālprocesā par aizdomās turēto ir atzīts bijušais politiķis Jaundžeikars, kuru izmeklētāji tur aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma (KL) 94.pantā un 20.panta 3.daļā, kā arī KL 144.pantā, proti, par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu un par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. To žurnālistiem iepriekš atklāja Jaundžeikara advokāts Pāvels Rebenoks. Amatpersona, kuru bijušais politiķis, izmeklētāju skatījumā, uzkūdījis, iespējams, varētu būt no KNAB.

Jaundžeikaru KNAB darbinieki aizturēja naktī uz 2.novembri, kad tika veikta kratīšana arī viņa dzīvesvietā Limbažu novadā. 3.novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa apmierināja KNAB lūgumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Jaundžeikaram. Vakar advokāts Rebenoks šo lēmumu pārsūdzēja, tāpēc Rīgas apgabaltiesai tas būs jāpārskata.

Par ko tieši ir sākts kriminālprocess, kurā Jaundžeikars aizturēts, publiski netiek atklāts, taču izskanējušas dažādas neoficiālas versijas. Vienā no tām tiek pieļauts, ka bijušais politiķis, iespējams, aizturēts tāpēc, ka vācis slepenu informāciju partijas biedram Aināram Šleseram, ko Jaundžeikaram nodevis toreizējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis. Jaundžeikars, iespējams, slepeno informāciju vācis pirms 10.Saeimas vēlēšanām, kad KNAB plānojis aizturēt Šleseru. Jaundžeikars to esot uzzinājis no Vilnīša, ar kuru esot labi paziņas. Šlesers pēc tam kādu laiku uzturējies ārpus Latvijas, vēstīja Latvijas Televīzija.

Savukārt cita versija Jaudžeikara aizturēšanu saista ar viņa pērn izrādīto lielo interesi par piesegpasēm un vēlmi iegūt uzturēšanās atļauju kādam Krievijas miljonāram.

Neoficiāli izskanējusi versija, ka Jaundžeikars varētu būt saistīts ar Viņķeļiem nozagto fotogrāfiju nopludināšanu, taču arī tie pagaidām ir tikai minējumi.

Jaundžeikara advokāts Rebenoks uzskata, ka šī lieta ir «politiskā atriebība» bijušajam politiķim. Jautāts, par kādu laika periodu konkrētajā kriminālprocesā ir runa, aizstāvis precīzu atbildi sniegt nevarēja, vien norādīja, ka lietā ir pieminēts 2009.gads, katrā gadījumā «tas nav svaigākais materiāls», sacīja Rebenoks.

Advokāts arī piebilda, ka publiskajā telpā izskanējušie minējumi par lietas saistību ar bijušo KNAB priekšnieku Vilnīti vai politiķi un uzņēmēju Šleseru neatbilst patiesībai, vismaz viņš šos uzvārdus kriminālprocesa materiālos pagaidām neesot redzējis. Tāpat lietā neesot iesaistītas arī citas personas, kas pēdējo divu dienu laikā nonākušas pastiprinātā mediju redzeslokā.