Rīdzenes sarunu galvenais varonis - eksministrs Ainārs Šlesers neapšauba Latvijas Televīzijas raidījuma «De facto» pagājušo svētdien demonstrēto sarunu patiesumu, taču mēģina sarunās dzirdamo padarīt par maznozīmīgu, apgalvojot, ka runāts vien par nākotnes plāniem, vēsta raidījums.
Šlesers par noklausītajām sarunām: te jau nav jārunā Raiņa stilā ar Aspazijas vārdiem
«Cilvēki sēž kaut kur pie pusdienu galda, runā, pasaka teikumus ļoti vienkāršā formā. Tās jau nav intervijas, te jau nav jārunā Raiņa stilā ar Aspazijas vārdiem», teica Šlesers. Šlesers «De facto» sacīja, ka «vieni cilvēki runā par sievietēm, vieni runā par to, kā gājis medībās, protams, ir bijušas sarunas, kurās notiek kaut kāda blefošana, notiek kaut kāda informācijas novirzīšana, tāpēc, ka tas ir nepieciešams. [..] šad tad kādas muļķības tiek teiktas.»
Eksministrs arī kategoriski noliedza, ka sarunas atklātu, ka viņam patiesībā slēpti pieder kapitāldaļas vairākos uzņēmumos, tostarp «Rīgas Tirdzniecības ostā» (RTO). «Ja man padomā būtu kaut kādas nelikumības, ticiet man, nekādas sarunas Rīdzenē nebūtu notikušas. Šīs sarunas, kuras ir notikušas, viņas nav saistītas ar likumpārkāpumiem,» raidījumam sacīja Šlesers.
Pretējās domās gan ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Izskanējušas ziņas, ka jau drīzumā daļa no tā sauktās «oligarhu lietas» varētu nonākt prokuratūrā. Tiek gan pieļauts, ka pagaidām tā vēl nebūs daļa par slēptajām īpašumtiesībām. Pats Šlesers gan atsakās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par sarunās dzirdamo, tā vaicāts, kā viņš skaidro kādu no sarunām, kurā ar Viesturu Koziolu tiek pārrunāta laikraksta «Diena» darbība un kurā Koziols Šleseram piedāvā «es tevi izpirkšu», Šlesers vien atbildēja, ka «es nevēlos komentēt nevienu no sarunām, ja jums uzstādīs kameru guļamistabā, tualetē, vēl kaut kur, nu ir dažādi konteksti, kāpēc kāds kaut ko runā, es nevēlos piedalīties ažiotāžā, es neesmu publiska amatpersona, man nav jāatbild uz jautājumiem.»
«De facto» norāda, ka aizvadītās nedēļas garumā neviens no Rīdzenes sarunu varoņiem tā arī nenoliedza, ka regulāri mērojis ceļu uz Rīdzenes numuriņiem, lai ar eksministru spriestu par uzņēmumu darbību. Taču izpalika gan skaidrojumi, kāpēc tas darīts. Tā viens no biežākajiem viesiem Rīdzenē bijis RTO vadītājs Ralfs Kļaviņš – viņš apgalvo, ka sarunās Šleseru tikai iepazīstinājis ar nozares aktualitātēm.
«Es varu tikai apstiprināt to, ka Šlesers nav RTO akcionārs, nav piedalījies dalībnieku sēdēs,» «De facto» sacīja Kļaviņš, taču uz jautājumu, vai Šlesers ir vai nav RTO patiesais labuma guvējs, uzņēmuma vadītājs vien sacīja, ka «man nav informācijas, ka viņš būtu kaut kādā veidā uzskatāms par patiesā labuma guvēju.»
Raidījums gan norāda, ka Kļaviņa skaidrojums nonāk pretrunās gan ar sarunās teikto, gan paša Šlesera sacīto, kurš savukārt neslēpj, ka runāts arī par uzņēmumiem, kuru daļas varētu iegādāties: «man kā privātpersonai, kurš vēlas domāt par nākotni, ir tiesības domāt, ko es darīšu nākotnē, kur es ieguldīšu līdzekļus un tā tālāk.»
Tikmēr Kļaviņš «De facto» paudis viedokli, ka ne viss, ko saka Šlesers, esot nopietni ņemams, jo politiķim esot tendence kalt Minhauzena plānus. Tiesa vaicāts, kāpēc kādā no sarunām Kļaviņš ar Šleseru pārrunā gan RTO darbību, gan iespējamo Šveicē reģistrētā «ZEIN Holding AG» izmantošanu, lai Šlesers varētu iegūt RTO daļas, ko Kļaviņš sarunās raksturojis kā «elegantu shēmu», pats Kļaviņš atbildēja, ka «es negribētu komentēt atsevišķus fragmentus.»
Pārvaicāts, vai viņš šādu sarunu atceras, RTO vadītājs atzina, ka «neizslēdzu iespēju, ka kādā no šīm sarunām tamlīdzīgs vārdu savienojums no manas puses varētu būt izskanējis.« Kādā kontekstā lietots vārdu salikums «eleganta shēma» Kļaviņš gan atteicās skaidrot, sakot, ka «es nedomāju, ka no manas puses būtu pareizi komentēt šo te sarunu sastāvu.»
Ārpus valsts šonedēļ bija devies arī Šlesera ģimenei piederošā uzņēmuma «Avadel» vadītājs Ivars Gulbis – šī kompānija reģistrēta kādā namā Mežaparkā.
Sašutis par sarunu publiskošanu savukārt ir laikraksta «Diena» pašreizējais īpašnieks Viesturs Koziols, kurš Rīdzenes sarunās piedalījies visbiežāk. Tāpat kā visi iepriekšminētie, arī Koziols uz konkrētiem jautājumiem par sarunu saturu gan atsakās atbildēt.
«Cik cinisks ir pats fakts, tik ciniski es to uztveru, tāpēc, ka šīs sarunas ir rediģētas, es, protams, neatceros visas sarunas, kurās esmu piedalījies, jo tas nav iespējams. Bet šīs sarunas ir rediģētas un tas nav godīgi, ja jau, džeki, jūs publicējat sarunas, tad pilnā apmērā,» raidījumam sacīja Koziols.
Koziols apgalvo, ka minētie uzņēmumi piederot tikai viņam, bez kādiem apgrūtinājumiem, arī Šveicē reģistrēto kompāniju viņš neplānojot pārdot. Un sarunās teiktais esot viegli izskaidrojams –Šlesers vēlamo uzdevis par esošo: «man jāsaka, ka nu arī mans draugs Šlesera kungs arī kādreiz ir grēkojis ar to, ka bieži vēlamo uzdod par esošo un nākotnes formas, kaut kādas vīzijas uzdod par pagātnes vai tagadnes formām.»
«De facto» gan piebilst - ja pašreiz tā sauktajā «oligarhu lietā» iesaistītie mēģina runāto padarīt par maz būtisku un vienkāršu biznesa plānu kalšanu, kas tiešām nebūtu nekas krimināli sodāms, tad KNAB ieskatā runa ir jau par daudz nopietnākām lietām, kas aprakstītas ne Rīdzenes sarunās, bet gan Krimināllikumā, proti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.