/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10691737t1h03c7.jpg)
Lai arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vēl nesniedz precīzas ziņas par svētdien Ādažu poligonā notikušās traģēdijas iemesliem, laikraksta «Diena» rīcībā esošā informācija liecina, ka sprādzienu, iespējams, izraisījis nesprādzis granātstobra lādiņš.
Avīze: Ādažos, iespējams, eksplodējis amerikāņu atstāts lādiņš
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sprādziens notika, kad zemessargi, sagaidījuši transportu, ņēma savas mugursomas, lai ieliktu tās automašīnā. Kustība bijusi pietiekama, lai iedarbinātu detonatoru, secina laikraksts.
Kā laikrakstam pastāstīja kāds zemessargs, granātstobru piestiprina zem triecienšautenes un izmanto gan signālraķešu, gan skrošu un dažāda tipa granātu izšaušanai. Latvijas armija šādus ieročus mācībās izmanto reti, visticamāk, izšautā, bet nesprāgusī granāta poligonā palikusi pēc kādām nesen notikušām starptautiskajām mācībām.
Zemessargs pieļauj, ka to atstājuši amerikāņi. Turklāt viņš atzīmē, ka šāda granāta «maksā milzu naudu».
Nesprādzis «M406» standarta lādiņš izskatās neierasti. Granāta ir neliela – tās diametrs ir 4 centimetrus (cm), garums 7 cm un abi gali noapaļoti – pēc izskata lādiņš ir līdzīgs metāla olai.
Lai šāda granāta pēc izšaušanas no granātmetēja uzsprāgtu, tai nepieciešams mehānisks trieciens. Ja lādiņš nokrīt smiltīs, tas var arī palikt nesprādzis.
Lādiņam sprāgstot, tiek atbrīvotas aptuveni 300 šķembu, kas nogalina ikvienu piecu metru rādiusā, bet ievainojumus var gūt, pat atrodoties 130 metru attālumā no eksplozijas vietas.