/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10679263t1h9a3c.jpg)
Neatkarīgie eksperti uzskata, ka ar izmēģinājuma lidojumiem savāktie pierādījumi, kas liecina, ka «Jak-42» katastrofā vainojams pilots, kurš, paceļot lidmašīnu, spieda uz bremzes pedāļiem, nav objektīvi.
Neatkarīgie eksperti apšauba «Jak-42» katastrofas iemeslu; parādās jaunas versijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daži speciālisti uzskata, ka ekipāžas nesaskaņotā rīcība bijusi tikai sekas traģēdijai, bet galvenais iemesls meklējams faktā, ka lidmašīnai tomēr bijuši tehniski bojājumi.
Oficiāli Starptautiskā aviācijas komiteja vēl nav nosaukusi lidmašīnas katastrofas iemeslus, taču izskanējusi informācija, ka par tādu tiks atzīts fakts, ka pilots spiedis bremzes pedāļus.
Vairāki aptaujātie eksperti šo versiju apšauba.
Pēc ekspertu domām eksperimenti pierādījuši vien to, ka lidmašīna nevar pacelties, ja nospiesti bremžu pedāļi. Eksperti atzīmē - lidmašīna varēja nokrist šādos apstākļos, taču to, kas tieši ir katastrofas iemesli, eksperimenti nav pierādījuši.
Lidotājs izmēģinātājs Andrejs Gusevs norāda, ka nav iespējams pierādīt, ka pilots tiešām nospiedis bremzes. Pēc viņa domām bremzēšanu varēja izraisīt defekts hidrosistēmā. «Novelt vainu uz ekipāžu ir vieglākais ceļš,» uzskata eksperts.
Lidotājs -izmēģinātājs Vladimirs Gerasimovs, kas iepriekš strādājis Civilās aviācijas ministrijā, arī uzskata, ka aviokatastrofas iemesls varēja būt tehniska problēma. Pēc viņa teiktā, aizdomas, ka vainojama hidrosistēma, radās tūlīt pēc pirmo fotogrāfiju parādīšanās no aviokatastrofas vietas. «Mēs redzam, ka ieskrējiena joslas nepietika, lai lidmašīna paceltos, tātad lidmašīnu kaut kas bremzēja, kaut kas notika vai nu ar hidraulisko sistēmu vai dzinējiem,» uzskata Gerasimovs.
Cits eksperts -Vladimirs Grudins- uzskata, ka lidmašīna nav pacēlusies maksimālajā režīmā. Šādā režīmā degvielas pieaugums palielinās, bet aviokompānijas pilotiem liek degvielu taupīt.
Fizikas un matemātikas zinātņu doktora kandidāts Viktors Kulagins savukārt uzskata, ka katastrofu varēja izraisīt dzinēja kompresora bojājums. «Lēnais ieskrējiena ātrums bija nevis no tā, ka kāds lidmašīnu bremzēja, bet tādēļ, ka dzinējos nebija vilkmes, kaut arī lidmašīna tika pacelta ar pilnu jaudu,» uzskata Kulagins.
Neatbildēts paliek jautājums, kāpēc piloti nepieņēma lēmumu pārtraukt pacelšanos, kaut pieņemt šādu lēmumu bija pietiekami daudz laika. Tāpat nav skaidrs, kāpēc pie nepietiekama pacelšanās ātruma pilots turpināja stūri vilkt uz savu pusi, turklāt nejauši nospiest uz bremzēm tehniski nebija iespējams.