Sauļošanās solārijā. Ko mēs par to zinām

Lai gan ikviens var konsultēties pie sava ģimenes ārsta, dermatologa par to, kā pareizi sauļoties un neapdraudēt savu veselību, absolūtais vairākums jeb 91,3% aptaujas dalībnieku to nekad nav darījuši.

Vairāki gan starptautiski pētījumi, gan Latvijas dermatologu atzinumi liecina, ka ultravioletais (UV) starojums ir viens no ādas slimību un pāragras novecošanas iemesliem. Ik gadu tūkstošiem cilvēku tiek diagnosticētas dažādas ādas slimības, tostarp ādas vēzis, kuru tiešais izraisītājs ir saule jeb tās ultravioletais starojums.

Nenoliedzami, UV starojums ir nepieciešams cilvēka organismam, jo palīdz veidoties D vitamīnam, tāpat to izmanto lai ārstētu ekzēmas, rahītu un citas slimības. Pareiza sauļošanās stiprina cilvēka sirdsdarbību un kaulus, kas tiek apgādāti ar D3 vitamīnu, samazina augsta asinsspiediena risku un holesterīna līmeni. UV gaisma arī palielina laimes hormonu. Tomēr pārlieku lielā daudzumā tas var būt ļoti kaitīgs.

Saules UV starojums ietver elektromagnētiskā starojuma viļņus ar garumu no 100 līdz 400 nm, kuri iedalās trīs joslās: UV-A, UV-B un UV-C. Visi šie starojuma veidi tiek kvalificētas kā kancerogēni, tātad cilvēka veselībai kaitīgai.

Ņemot vērā, ka 67,3% aptaujāto atzina, ka sauļojas dabīgajā saulē un 26,9% cilvēku uzsvēra, ka ziemā izvēlas solāriju, bet vasarā sauli, jāsecina, ka tie cilvēki, kuri vasaras sezonu izmanto, lai iegūtu iedegumu, priekšroku dod iedeguma iegūšanai dabīgā veidā. Līdz ar to jābūt īpaši uzmanīgiem un jāatceras, ka vides piesārņojums, kas ietekmē arī ozona slāņa biezumu, ir tiešs iemesls tam, ka pēdējos gados saule mūsu organismam kļūst aizvien bīstamāka. Tāpēc, lai sevi pasargātu sauļojoties, jāievēro vairāki drošības priekšnoteikumi: jālieto galvassega, ādas tipam atbilstošs aizsargkrēms, kurš pasargā no UV starojuma, daudz jādzer šķidrums, kā arī jābūt iespējai patverties no saules.

Dzīvojam mītu varā
Viens no pētījuma svarīgākajiem secinājumiem - cilvēki uzskata, ka sauļošanās dabīgā saulē ir drošāka par sauļošanos solārijā. Lielākoties šādu pieņēmumu izteikuši vīrieši un jaunas sievietes vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Tas savā pamatā ir aplams secinājums, jo tieši dabiskā saule mūsu veselībai var radīt lielākus draudus. Lielākā atšķirība starp sauļošanos solārija un dabīgā saulē ir tas, ka saulē starojumu nav iespējams dozēt, bet solārijā, izvēloties ādas tipam atbilstošu sauļošanās laiku un solāriju ar Eiropas normai atbilstošām spuldzēm, kuru starojums nepārsniedz 0.3 W/M2- risks apdegt un iegūt ādas bojājumus ir samazināts līdz minimumam.
UV-A un UV-B starojums iznīcināt A vitamīnu ādā, kas kļūst par iemesliem dažādiem tās bojājumiem.

Lai gan agrāk UV-A starojums netika uzskatīts par kaitīgu, pēdējie pētījumi apliecina, ka tas var veicināt saslimstību ar ādas vēzi, netieši ietekmējot cilvēka ādas šūnu DNS (brīvo radikāļu un reaktīvā skābekļa sugas). Tas iekļūst dziļi ādā, taču nerada apdegumu. UV-A nebojā ādas šūnu DNS tieši, atšķirībā no UV-B un UV-C starojumiem, taču tas var radīt ļoti aktīvus ķīmiskus starpproduktus – piemēram, hidroksila un skābekļa radikāļus - kas savukārt var bojāt šo DNS. UV-B stari ietekmē ādas augstākos slāņus, izraisa ādas sausumu un saules apdegumus. Tiek apspiesta imūnā sistēma, kas var veicināt saslimšanu ar ādas vēzi.

Taču šis nav vienīgais mīts, kam tic cilvēki. Pētījums parādīja, ka puse aptaujāto vīriešu un trešdaļa sieviešu par patiesu uzskata apgalvojumu, ka sauļošanās nodrošina B vitamīna uzņemšanu. Tāpat daudzi uzskata, ka apdegšanai saulē ir tikai kosmētiskas sekas vai ka solārijā UV starojums ir minimāls.

Šie ir nepatiesi apgalvojumi. Tas, ka cilvēki tic šiem pieņēmumiem, tikai norāda uz virkni mūsu apziņā iesakņojušos mītu attiecībā uz sauļošanos, kuriem cilvēki tic un neuzskata par vajadzīgu tos pārbaudīt.

Pamatā, ja runājam par saules pozitīvo ietekmi, tad pareiza sauļošanās stiprina kaulus, apgādājot tos ar D3 vitamīnu, stiprina sirdsdarbību, uzlabo garastāvokli, aizsargā un kopj ādu. Neapšaubāmi, šie pozitīvie efekti tiks sasniegti tikai tad, ja sauļosimies pareizi, ievērojot virkni priekšnoteikumu.

Runājot par aizsargkrēmiem, to kā vienu no piesardzības pasākumiem, lai izvairītos no saules negatīvās ietekmes, izmanto 35,2% aptaujāto. Tikai nedaudz mazāk piesardzībai lieto daudz deramā ūdens. Taču 23,3% aptaujāto atzina, ka sauļojoties saulē nelieto nekādus pret apdeguma krēmus, taču, ja sanācis apdegt, izmanto attiecīgus līdzekļus, lai parūpētos par ādu. Šī ir bīstama tendence, jo, atstājot sevi bez aizsardzības, pakļaujam organismu tiešai UV starojuma iedarbībai. Tieši krēms ir pirmais un galvenais ādas aizsardzības elements, sauļojoties dabīgā saulē.

Sauļošanās solārijā
Pētījums rāda, ka tie, kuri izvēlas sauļoties solārijos, vairāk domā par savas ādas stāvokli un tās kopšanu. Lai gan 45,5% pētījuma dalībnieku atzina, ka, apmeklējot solāriju, vispār nelieto solārijam paredzēto kosmētiku iedeguma iegūšanai, pārējie respondenti to dara. Daži izvēlas tos pašus līdzekļus, ko lieto sauļojoties saulē, citi kosmētiku kas paredzēta solārijiem un nodrošina iedegumu, proti, kosmētika bez SPF aizsargfiltriem.

Atšķirība starp sauļošanos dabīgā saulē un solārijā ir visai būtiska. Kā liecina LR Veselības inspekcijas informācija, solāriju lampas izstaro galvenokārt UV-A starus, kas tiek uzskatīti par mazāk kaitīgo izstarojuma daļu, tomēr šie stari satur arī nelielu daļu UVB izstarojuma. Izmantojot mākslīgās sauļošanās iekārtas, solāriji piedāvā īsā laikā iegūt veselībai nekaitīgu iedegumu, alternatīvu dabīgajam saules gaismas iedegumam.

Tomēr saistībā ar mākslīgās sauļošanās popularitātes pieaugumu Eiropā vairāku Eiropas veselības organizāciju apkopotie rādītāji un statistika liecina par ādas vēža gadījumu skaita pieaugumu, kā arī konstatē citas ar ādas bojājumiem saistītas problēmas. Šī jautājuma aktualitāte pieaug arī tādēļ, ka komerciālos nolūkos izmantojamos solārijos netiek pietiekami gādāts par apmeklētāju drošību, un līdz ar to palielinās risks viņu veselībai. Pētījumi Zviedrijā un Norvēģijā parāda, ka ļaundabīgās melanomas risks diezgan ievērojami pieaug sievietēm, kuras regulāri apmeklē solārijus. Taču nav pierādījumu tam, ka solāriju lampu starojums būtu veselībai mazāk kaitīgs par dabīgā saules starojuma iedarbību. Vairāki zinātnieki ir pētījuši dabīgā un mākslīgā starojuma efektus un ir vienlīdz daudz pretinieku gan vienam, gan otram, taču viņi visi pauž uzskatu, ka nevajadzētu pilnībā izvairīties ne no viena, ne otra, vienīgi pašiem jābūt uzmanīgiem un jālieto aizsardzības līdzekļus atrodoties saulē vai izmantojot solāriju.

Līdz ar to varam secināt – solāriju apmeklējumi var būt nekaitīgi, tāpat kā sauļošanās dabīgā saulē, ja sauļošanās notiek ar mēru un tiek ievēroti visi piesardzības pasākumi, lai sevi pasargātu no UV staru iedarbības. Tāpēc ir būtiski zināt kādas spuldzes tiek izmantotas solārija iekārtā un cik darba stundas šīs spuldzes ir nostrādājušas. Taču nereti cilvēkiem trūkst informācijas, un viņi nezina, kā pareizi sevi sagatavot sauļošanās procesam un cik ilgi var uzturēties saulē, kā arī kādiem kritērijiem jāatbilst labam solārijam.

Informācijas trūkums
Neapšaubāmi, ja runājam par sauļošanos solārijā, ko gan ziemu, gan vasaru praktizē pietiekami liela daļa pētījuma dalībnieku, vēlējāmies noskaidrot, vai cilvēki ir informēti par noteikumiem, kas attiecas uz solāriju darbību. Cik lielu uzmanību viņi pievērš kvalitātes standartu ievērošanai apmeklētajā salonā? Pētījumā tika iekļauti četri patiesi un divi nepatiesi apgalvojumi. Diemžēl abi nepatiesie apgalvojumi - solārijos vismaz reizi gadā tiek veikta iekārtu pārbaude un pirms salona atvēršanas tiek pārbaudīta iekārtu atbilstība normām - kļuva par otro un trešo respondentu populārāko izvēli.

Diemžēl cilvēku zināšanas par to, kādām normām ir jāatbilst solārijam, lai tajā varētu droši sauļoties, ir visai ierobežotas. Tāpēc jāatceras, ka, dodoties sauļoties uz solāriju, jums kā klientam jābūt pieejamai informācijai par solārija spuldžu nolietojumu, turklāt šis kritērijs salonam jānosaka reizi mēnesī, taču daudzos solārijos iespējams noskaidrot lampu nelietojamību attiecīgajā brīdī. Tāpēc, lai paši justos droši, jāpieprasa šī informācija vispirms. Tāpat jābūt noteiktam maksimālam iekārtu stiprumam. Likumdošana nosaka arī higiēnas prasības solārijam, tāpat solāriju studijās drīkst strādāt tikai īpaši apmācīti cilvēki, kas saņēmuši sertifikātu.

www.saulojiesdrosi.lv

Attiecībā uz sauļošanos dabīgā saulē, pētījums uzrādīja, ka cilvēki neprot noteikt savu ādas tipu, par to nekad nav jautājuši speciālistam vai solārija darbiniekam, kurš var ne vien noteikt ādas tipu, bet sastādīs pareizu sauļošanās grafiku un izstāstīs kā sauļoties neapdraudot savu veselību gan saulē, gan solārijā. Līdz ar to viņiem ir krietni grūtāk iegādāties sev atbilstošu aizsargkrēmu. Tas jāizvēlas atbilstoši savas ādas tipam un sagatvotības līmenim kā arī tam, cik jutīga āda ir. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē kādu aizsargkrēmu iegādāties, nevajadzētu žēlot naudu un izvēlēties lētāko variantu, bet gan izvēlēties sev piemērotāko.

Tāpat cilvēki maldīgi uzskata, ka nav atšķirības kur sauļoties – jūrmalā, pie ezera vai savā dārzā. Taču visbīstamākā sauļošanās ir tieši jūrmalā, jo starus saņemam gan tieši no saules, gan tos, kas atstarojas no ūdens un baltajām jūras smiltīm. Tāpat no saules peldēm vajadzētu izvairīties laika posmā no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00, kad saule ir īpaši spēcīga. Vajadzētu arī sekot Ultravioletās radiācijas indeksam pirms došanās saulē, lai novērtētu kādus aizsardzības līdzekļus izmantot, portālu «Apollo» informēja Latvijas Solāriju un sauļošanās asociācija.