Dokumentālā filma «Mana perestroika» no šodienas skatupunkta noraugās uz pagājušā gadsimta 1980. gados lolotajām un zaudētajām cerībām «laimīgajā zemē» - Padomju Savienībā. Vienā seansā ar filmu «Mana perestroika» skatāms arī dokumentālais darbs, kas veltīts Krievijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kam veikta lobotomija - smaga un neatgriezeniska operācija, kas atrauj smadzeņu darbību no ķermeņa izpausmēm un brīžiem sāk apdraudēt arī apkārtējos.
Patiesu mīlestību pret Ukrainas galvaspilsētu un tajā dzīvojošajiem atklāj astoņu režisoru kopdarbs, īsfilmu almanahs «Iemīlējušies Kijevā». Lielai daļai no filmas tapšanā iesaistītajiem režisoriem šī ir pirmā parādīšanās uz lielajiem kino ekrāniem. Asprātīga un ikdienišķi savdabīga filma ļauj ielūkoties Kijevas ikdienā un lieliski papildināt «pilsēta, es tevi mīlu» formātā tapušo darbu pasaules kolekciju.
Dzīve, pat noraugoties uz to kino ekrānos, ir un paliek skarba cīņa par izdzīvošanu un savas vietas iekarošanu sabiedrībā un tās pamestos dabas nostūros. Dokumentālā filma «Dārvina» atklāj ASV tuksnešu, vardarbības, narkomānijas un bez cerībām dzīvojošas cilvēku saujiņas paradīzi, vietu, kur aizbēgt no lielpilsētas burzmas un smeldzošajā klusumā saklausīt varbūt ko vairāk par vēja pūstu butaforiju sitieniem pret dzīvojamā treilera logu.
Mels Gibsons un Džodija Fostere ģimenes drāmā «Bebrs» parāda kopā būšanas nozīmi brīžos, kad dzīve izspēlē ļaunu joku un rod vietu depresijai, kas kā lipīga sērga draud pārklāt visu ģimeni. Risinājums - bebrs, klusējoša un visu uzklausoša rokas lelle, kas kļūst par ģimenes tēva pilnīgās uzticības personu.
«Arsenāla» sestdienas vakars komēdiju un smalkas ironijas cienītājiem noteikti būs izdevies, ja plkst. 20.30 nokļūsiet filmas «Brīvdienas pie jūras» seansā. Cik perfektam jābūt kinodarbam, lai, pat apzināti izvairoties no liekiem un neko neizsakošiem dialogiem, zāle smietos, vēderu turēdama un, absurda situāciju nomocīta, savu sajūsmu par filmu izpaustu citā, tikpat radoši nepiespiestā veidā?