/nginx/o/2018/07/17/10532652t1h79ad.jpg)
Starptautiskais kino festivāls «Arsenāls» piedāvā īpašu Krievijas un NVS valstu programmu, kurā vienkopus skatāmi gan jaunākie krievu režisoru darbi, kas šogad jau paspējuši paviesoties Eiropas kino festivālos, gan arī austrumnieciskas eksotikas pilni stāsti par Krievijas provinces ļaudīm, par bērnību un dzīves pieredzes bagātinātām vecumdienām, par visu jauno, kas izrādās labi aizmirsts vecais un par to, kas katram savs un reizē kopīgs ir visiem.
«Arsenāla» Krievijas un NVS valstu kino veltītajā programmā iekļauta kolorītā Sankpēterburgas režisora Jurija Fetinga filma «Bibinura» - stāsts par dzīvesgudru tatāru sievieti, kuras cienījamas vecums un bagātīgā dzīves pieredze liek pārvērtēt mūsdienu paaudzes izvirzītās prasības pret dzīvi un pašam pret sevi. Bibinuras atmiņās ieslēptās patiesības, izspēlētas vizuāli spilgtās alegorijās, rada savdabīgu pagātnes un tagadnes saspēli. Melnbalti krāsainās kolāžas paspilgtina savdabīgā tatāru valoda, kas apliecina neizsmeļamās kultūras bagātības, kuras glabā šķietami apzinātais reģions.
Dokumentālajā filmā «Mana Perestroika» amerikāņu režisore Robina Hesmana apkopojusi vairākus Padomju Savienībā dzimušo Krievijas pilsoņu stāstus, kas atklāj šķietami stabilās iekārtas sabrukuma radītās pārmaiņas ikdienas dzīvē un savulaik lolotajos nākotnes sapņos. Par filmas «Mana Perestroika» lielāko ieguvumu nenoliedzami uzskatāmi dokumentālie video materiāli - ar 8 mm kameru uzņemtie mājas video visprecīzāk atklāj ikdienas ģimenes dzīvi, laimīgo bērnību un neviltotu ticību Padomju saimes labvēlībai. «Nevarētu teikt, ka es gribēju būt tāda pati kā citi, es vienkārši tāda biju», atzīst Ļuba Meijersone, viena no Hesmanas intervētajām Krievijas iedzīvotājām, savu bērnību atceroties kā daļu no liela, statiska un vienādi sarkaniem kaklautiem izdaiļota bērnu bara, kas sinhronās kustībās māj sveicienu vadonim Brežņevam. «Mana Perestroika» tomēr nav tikai atskats saulainajā bērnībā, bet drīzāk gan mūsdienu Krievijas skarbās ikdienas apzināšana. Meijersonu ģimene - Ļuba un viņas vīrs Borja - intervijās ar filmas režisori atklāt visciešāko saikni ar Hesmanas ieceri: kā vēstures skolotājiem Meijersonu pārim ar valsts nostāju pagātnes tēla veidošanā nākas sastapties teju ik dienas. No oktobrēnu rindām līdz pionieru sarkanajiem kaklautiem, no Komsomol līdz obligātajam militārajam dienestam - Meijersoni izauguši cauri masu kolektivizācijas idejām un nu atskatās uz pagājušo no pavisam cita skatupunkta.
Ārpus politiskajiem režīmiem un sabiedrības viedoklim par ierasto un pareizo Aktana Aruma Kubata filma «Mammas paradīze» ir stāsts par nemainīgām vērtībām, ģimenes mīlestību un bezierunu piedošanu, ja vien tāda kādreiz būtu nepieciešama. Filma ir par dieviem kazahu skolas puikām, kuru tēvs savulaik devies uz Krieviju darba meklējumos, bet mājās tā arī nepārrodas. Zēnu māte Polīna arvien vairāk apjauš savu nespēku būt par ģimenes galvu, mīļotā vīrieša trūkumu nespēj aizstāt pat viņas tēva atbalsts. Patiesā mīlestība, ko pret māti izjūt abi zēni, ļauj aizmirst ik dienas dzirdamos nosodījumus un sabiedrības pārmetumus. «Mammas paradīze» ir emocionāli spilgts un skarbas poētikas piesātināts stāsts. Tā autors - vairākkārt cenzētais un slavas virsotnēs celtais filmas «Ceļš uz Kandahāru» radītājs Mosens Makmalbafs.
«Arsenāla» īpašā programma, kas, sadarbojoties ar Starpvalstu humanitāro NVS dalības valstu sadarbības fondu, veltīta Centrālāzijas kino aktualitātēm, būs skatāma festivāla norises laikā no 10. līdz 18.septembrim.
Informāciju par «Arsenāla» filmām un notikumiem meklē «arsenals.lv».
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)