Raula Ruisa filmas pabijušas teju visos lielākajos Eiropas kino festivālos. Nominācijas un godalgas Kannās, Zelta lācis Berlīnē un Leopards Lokarno par filmu «Tres Tristes Tigres» (filmas nosaukums - populārs mēles mežģis spāņu valodā, tulkojumā - trīs skumji tīģeri), kas, savaldzinājusi Francijas 1960. gadu intelektuāļus, aizsāk režisora «Parīzes posmu» - dominē eksperiments un Francijas kino anti-holivudiskās izpausmes.
Režisoram līdzās aizvien bijusi uzticamā dzīvesbiedre, režisore Valērija Sarmiento, kā arī Eiropas kino aktieru zieds, ieskaitot Katrīnu Denēvu («Nozieguma skelets»), Marčello Mastrojāni («Trīs dzīves un tikai viena nāve») un Džonu Malkoviču pēc Marsela Prusta romāna motīviem uzņemtajā filmā «Atgūtais laiks».
Intelektuālis ar neremdināmu kino apetīti, Rauls Ruiss tiek salīdzināts gan ar Fasbinderu, gan Orsonu Velsu. Diez vai atrastos kāds kinomāns, kurš būtu redzējis visas Ruisa filmas, no ierobežotos apstākļos tapušiem pirmajiem uzņēmumiem dzimtajā Čīlē līdz spilgtam autorkino Francijā un «Lisabonas noslēpumiem», kas atklāj Portugālē dzīvojoša bērna pirmsnāves ilūzijas: «Runā, ka pirms nāves gar acīm paskrien visa dzīve, bet tādam bērnam, kas dzīvē pieredzējis vēl gaužām maz, šo dzīvi nākas iztēloties pašam.»
Starptautiskais kino festivāls «Arsenāls» īpašu filmas «Trīs dzīves un tikai viena nāve» seansu velta režisoram Raulam Ruisam un visiem, kas jūlijā svinējuši autora 70 gadu jubileju un augusta nogalē atskatās uz režisora daiļradi, kas vēl nopulē pēdējos filmu kadrus un tiek nodota pasaules kino arhīvā - skatītājos.