Strīķei ir versijas, kas nopludina ziņas «oligarhu lietā»

Pašreizējā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Strīķe, kura jau iepriekš paudusi pārliecību, ka vērienīgā korupcijas lieta neizgāzīsies, intervijā aģentūrai BNS nevarēja komentēt, vai šajā lietā ir aizdomās turētie.

«Kad izmeklētājs man ļaus ko pateikt, tad mēs to noteikti darīsim. Es saprotu, ka par šo lietu ir liela sabiedrības interese, un, tiklīdz būs iespējams, mēs to informēsim. Ir kādas izmeklēšanas darbības, kuras sabiedrība var publiski redzēt, taču mēs nekad paši par tām neesam sabiedrību informējuši. Cita lieta, ka iesaistītās puses mēdz par to runāt, taču tā ir viņu taktika. Šajā lietā mums ir daudz un dažādi pierādījumi,» paskaidroja Strīķe.

«Šī situācija no procedūras viedokļa, protams, savā ziņā ir unikāla, jo šis pats cilvēks piedalījās lēmuma pieņemšanā attiecībā uz sevi pašu. No darba viedokļa nekādu atšķirību no citām situācijām es nesaskatu,» atbildēja Strīķe uz jautājumu, vai kratīšanai Aināra Šlesera (LPP/LC) dzīvesvietās būtu jēga, ja ņem vērā, ka pirms tam bija noplūdusi operatīvā informācija un pašu kratīšanas formalitāšu kārtošana ļāva sabiedrībai un Šleseram uzzināt par KNAB vēlēšanos veikt šādu izmeklēšanas darbību.

Viņa sacīja, ka KNAB cenšas veikt kratīšanas vienlaicīgi, jo daudz kas no tā ir atkarīgs. Bet ir bijušas situācijas, ka, veicot kratīšanas, KNAB atrod svarīgus pierādījumus, neskatoties uz to, ka cilvēks ir gatavojies kratīšanai.

«Pierādījumi korupcijas lietās mēdz būt daudz un dažādi. Tas nav tā, ka iemet cirvi dīķī un vairs pierādījumu nav. Prakse rāda, ka cilvēks bieži vien ir aizmirsis, ka pie viņa glabājas izmeklēšanai svarīgi pierādījumi, un visbeidzot viņš var nezināt, ko tieši mēs meklējam. Runas par kratīšanas bezjēdzīgumu parādījās pēc tam, kad parlamentā bija nobalsots pret atļaujas došanu kratīšanai. Pirms tam neviens šajā lēmuma pieņemšanas procesā neuzdeva KNAB jautājumu, vai kratīšanai ir jēga,» uzsvēra Strīķe.

Toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu par ierosinājumu atlaist Saeimu Strīķe nevēlējās komentēt, jo, atrodoties valsts amatpersonas amatā, viņai ir jānorobežojas no personīgām domām par šādu jautājumu.

«Kamēr norit procesuālās darbības, KNAB darbinieki nedomā par politiskām konsekvencēm. Mēs tāpat nedrīkstam ņemt vērā to, kurš par mums ko pateiks. Mums izmeklēšanas darbības jāveic neatkarīgi no tā, kādu amatu ieņem cilvēks. Vēsture rāda, ka KNAB izmeklētāju pieņemtie lēmumi par aizturēšanām, kratīšanām un citām procesuālām darbībām atstāj sekas un ietekmē politiskos procesus, bet tas nenozīmē, ka mēs esam politikas dalībnieki un apzināti ar politiskām sekām rēķināmies,» klāstīja Strīķe.

KNAB priekšnieka vietniecei ir savas domas, kurš noplūdināja operatīvo informāciju par gaidāmajām izmeklēšanas darbībām oligarhu lietā, taču tās viņa paturēšot pie sevis.

«Drošības policijas izmeklēšanā ir kriminālprocess, kurā tas tiek noskaidrots. Man, protams, ir savas domas, taču tās es paturēšu pie sevis. Viss, kas KNAB ir zināms šajā sakarā, ir nodots Drošības policijas rīcībā,» viņa piebilda.

Jau ziņots, ka KNAB 20.maijā ierosinājis kriminālprocesu par vairākiem amata noziegumiem – kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, kā ietvaros notikušas kratīšanas.

Lietā iesaistīti 26 uzņēmumi un 11 personas, no kurām sešas ir amatpersonas. KNAB bija lūdzis parlamentam atļauju veikt kratīšanu arī deputāta Šlesera dzīvesvietā, taču Saeimas vairākums tam nepiekrita. Tieši pēc šā deputātu lēmuma toreizējais Valsts prezidents Zatlers paziņoja, ka rosina atlaist Saeimu.

Ziņots, arī, ka Ģenerālprokuratūra veica pārbaudi par iespējamo operatīvās informācijas noplūdi saistībā ar jau pieminēto kriminālprocesu, kura ietvaros KNAB veica kratīšanas. Pēc pārbaudes tika sākts kriminālprocess, kuru tagad izmeklē Drošības policija.