Skrastiņš vienīgais iztur proves dalībai Lielbritānijas detektīvseriālā

Kā aģentūru LETA informēja filmas uzņemšanas organizatora Latvijā «Baltic Pine Films» producents Sergejs Serpuhovs, angļu producentiem tika piedāvāti vairāki aktieri no Latvijas dažādu lomu atveidošanai, taču vienīgais, kurš izturēja stingro aktieru atlasi, bija Skrastiņš.

«Aktieru atlase bija grūta, jo izrādījās, ka daudzi no pašmāju aktieriem neprot angļu valodu, kā arī viņiem nav sagatavotas tādas elementāras lietas kā CV un sevis prezentējošo materiālu angļu valodā, bet citiem vispār nebija materiāla, ar ko sevi prezentēt. Mēģinājām šim projektam piesaistīt pēc iespējas vairāk vietējo aktieru, taču izrādījās, ka viņi nav gatavi tam, lai tiktos ar ārzemju režisoriem. Iesaku aktieriem piestrādāt pie šīm  lietām, lai turpmāk varētu iesaistīties ārvalstu filmu projektos,» pauda Serpuhovs.

Aktieri, kuri neizturēja atlasi uz šo detektīvseriālu, bet bija labi sagatavojušies sevis prezentēšanai ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa, Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa un jaunais aktieris Romāns Bargais. «Šie aktieri ir kā labs piemērs, uz ko tiekties citiem. Lēmumu par Latvijas aktieru piedalīšanos šajā projektā pieņēma filmas veidotāji, tādēļ ir grūti komentēt, kādēļ netika izvēlēti šie trīs minētie aktieri, kuri spēja sevi spoži prezentēt. Šie aktieri bija profesionāli labi sagatavojušies, un viņiem ir arī labas valodas zināšanas, taču filmas veidotāji šoreiz par labu lēma citiem,» uzsvēra Serpuhovs.

Prieku par iespēju piedalīties šajā projektā kopā ar britu aktieri un režisoru Kenetu Branagu un lietuviešu aktrisi Ingeborgu Dapkunaiti pauda Skrastiņš, uzsverot, ka gūst neatsveramu pieredzi, kopīgi filmējoties ar tādām personām.

Lielbritānijas detektīvseriālā Skrastiņš iejutīsies izmeklētāja Putna lomā. «Filmai ir brīnišķīga režisore, ar kuru ir ļoti viegli strādāt. Nenoliedzami, ka sākumā bija liels uztraukums, bet domāju, ka arī pašai režisorei uztraukums nav mazāks, jo šī ir viņas pirmā 90 minūšu garā filma. Pirmajā dienā satraucos, jo pirmās epizodes bija jāfilmē ar tādiem aktieriem kā Branagu un Dapkunaiti, kurus cienu un apbrīnoju,» sacīja aktieris.

Skrastiņš atklāja, ka no dalības šajā projektā ļoti daudz iegūs un iegūtās zināšanas noderēs arī turpmākās karjeras laikā. Liels atklājums aktierim bijis arī Branags, kurš kolēģiem neliedz noderīgus padomus. «Lai arī Branags ir pasaulslavens aktieris un režisors, no viņa izturēšanās pret cilvēkiem to nemaz nevar just. Viņš ir ieinteresēts par to, kā strādā Dailes teātris, kā teātrī tiek plānots repertuārs, cik ilgi izrādes noturas uz skatuves. Šādas profesionālās lietas viņu kā režisoru ļoti interesē, un tad nu es arī atklāju to, kas viņu interesē,» minēja Skrastiņš.

Savukārt lietuviešu aktrise Dapkunaite atklāja, ka šī nav pirmā reize, kad ierodas Latvijā, lai piedalītos filmas uzņemšanā. Pirmo reizi viņa Latvijā filmējusies 1987.gadā režisores Vijas Beinertes filmā «Apstākļu sakritība».

Jau ziņots, ka kopš augusta sākuma Rīgā notiek Lielbritānijas detektīvseriāla «Valanders: Rīgas suņi» uzņemšanas darbi. «Valanders» ir starptautiski atzīts televīzijas filmu seriāls, kas balstīts uz zviedru autora Henninga Mankela romāniem. Galveno lomu - izmeklētāju Kurtu Valanderu - šajā detektīvseriālā atveido Branags. Aktieris par lomu šajā seriālā ieguvis prestižo BAFTA balvu. Kopumā seriāls saņēmis septiņas BAFTA balvas, to skaitā par labāko seriālu, «Broadcasting Press Guild Award» balvu par labāko aktieri, «Royal Television Society Awards» balvu, kā arī ticis nominēts «Emmy» un «Golden Globe» balvām.

Detektīvseriāla «Valanders: Rīgas suņi» režisore ir Estere Kempbela. Seriālu producē Lielbritānijas kompānija «Left Bank Pictures».

«Left Bank Pictures» ģenerāldirektors un seriāla ģenerālproducents Endijs Heriss pauda, ka «Valanders: Rīgas suņi» galvenie filmēšanas darbi notiks Rīgā, bet atsevišķs filmas ainas tiks uzņemtas arī Zviedrijā. Viņš atzina, ka Rīga ir ļoti skaista pilsēta un piemērotākās vietas filmas uzņemšanai pilsētā ieteikusi «Baltic Pine Films», kas rūpējas arī par tehnisko personālu nodrošināšanu un citām lietām, lai darbs veiksmīgi ritētu uz priekšu.

Heriss atklāja, ka viņš ir apmierināts ar filmēšanas iespējām Latvijā, pieļaujot iespēju, ka varētu šeit atgriezties jau ar citu filmu projektiem.

«Baltic Pine Films» producente Kristele Pudāne informēja, ka «Valanders: Rīgas suņi» nonākšana uz ekrāniem plānota nākamā gada rudenī. Esot parakstīti arī līgumi par filmas izplatīšanu Baltijas valstīs, tādēļ pastāv iespēja, ka tā būs skatāma arī Latvijā. Seriāls par detektīvu Valanderu tiek rādīts BBC kanālā Lielbritānijā un «Masterpiece» kanālā ASV.

«Valanders: Rīgas suņi» ir trešā sēriju daļa. Vienojošais materiāls sērijās ir izmeklētāja Valandera dzīve un cīņa pašam ar sevi, kā arī attiecības ar tēvu un meitu, taču katrā sērijā ir citi notikumi, līdz ar to sērijas var skatīties kā atsevišķas filmas, minēja Pudāne.

Sērijā «Valanders: Rīgas suņi» stāsts sāksies ar to, ka Zviedrijā ierodas kuģis, uz kura atrod divas mirušas personas. Izmeklējot lietu, Zviedrijā no Latvijas ierodas izmeklētājs Kārlis Liepa, kurš izmeklēšanas laikā iepazīstas arī ar izmeklētāju Valanderu. Turpinot izmeklēšanu, noskaidrojas, ka nozieguma pēdas ved atpakaļ uz Rīgu, tādēļ Liepa atgriežas Rīgā, kur vēlāk tiek noslepkavots. Ievērojot to, ka Valanders jau bija iesaistīs sākotnējā nozieguma izmeklēšanā un viņš bija iedraudzējies ar Liepu, kā arī izmeklētājs nevar pieļaut, ka noziegums netiek atrisināts, viņš dodas uz Rīgu, kur sadarbībā ar Latvijas Valsts policiju veic izmeklēšanu.

Filmas tapšanu finansiāli atbalsta arī no «Rīgas filmu fonda». Seriāla veidotāji pilsētā plānojuši iztērēt 1 106 961 latu, tādēļ «Rīgas filmu fonda» komisija piešķīrusi līdzfinansējumu 15% apmērā, jo filmā Rīga ir kā galvenā notikumu norises vieta. Kopējais «Rīgas filmu fonda» līdzfinansējums būs līdz 166 044 latiem.

Pudāne uzsvēra, ka šāda Rīgas domes iniciatīva ar «Rīgas filmu fondu» viennozīmīgi ir lieliska iniciatīva, ko apliecina arī ārvalstu producentu interese par filmēšanas iespējām Rīgā un Latvijā.

«Fonda finansējums mūsu industrijai ir milzīgs plus, jo tas nozīmē, ka kino joma Latvijā turpinās attīstīties. Pateicoties šādam finansējumam, Latvija tagad var konkurēt ar tādām valstīm kā Bulgāriju, Ungāriju un Čehiju, kur jau līdz šim tika piedāvāts šāds līdzfinansējums. Mums šis līdzfinansējums nozīmē to, ka tiks nodarbināti gan aktieri, gan arī citi kino profesionāļi, to vidū tehniskais personāls, grimētāji un citi. Par to, ka mūsu speciālistu līmenis ir ļoti augsts, apliecināja arī šī projekta angļu partneri, kuri bija izbrīnīti gan par tehnisko darbinieku spējām, gan arī viņu zināšanām,» norādīja producente.