Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

«Pusnakts Parīzē» <i>grauj kases</i> otrpus okeānam

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Vudija Allena pagaidām jaunākais ekrāna mākslas šedevrs, romantiskā komēdija «Pusnakts Parīzē», kas Rīgā būs skatāma septembrī, kinofestivāla «Arsenāls» ietvaros, kļuvusi par līdz šim veiksmīgāko režisora piedāvājumu ASV kino skatītājiem un ievērojami pārspējusi iepriekšējo Allena kases rekordu, vēl 1980.gados uzņemto filmu «Hanna un viņas māsas».

Vudija Allena filmām ir tendence ātri vien iepatikties Eiropas kino skatītājiem, kas, šķiet, režisora savdabību un kolorīto ekrānā izspēlēto dzīvesstilu izprot kā sev līdzās un apkārt esošu. Barselona, Parīze un tagad arī Roma pielīst ar prožektoru gaismām, Allena ķecerīgo humoru un kolorītu aktieru plejādi, liekot «vecajai Eiropai» uzdzirkstīt jaunās krāsās, no jauna pārstāstītos sen zināmos stāstos un no ikdienas dzīves izlobītās emocijās. Allena reveranss Eiropas kultūras centriem, pilsētām, kas iemantojušas amerikāņiem eksotisko brīvdienu galamērķu slavu,  kļuvis ne vien par ienesīgu kultūrtūrisma pilnmetrāžas reklāmas materiālu, bet spējis atmodināt kopš 1980.gadiem dusošo amerikāņu mīlu pret pašmāju kino leģendu. 

Apņēmīgi turpinot tradīcijas, Allens arī šobrīd nesnauž Parīzes skurbuma miegu, bet aktīvi rosās Romas Kolizejā, kur top nu jau 42. režisora kinofilma – atskaite 2012.gadam – filma par un ap itāļiem Itālijā, kas veidota pēc Džovanni Bokačo pasaulslavenā «Dekamerons» motīviem.

«Pusnakts Parīzē» ir komiski romantisks klejojums pa 1920.gadu Parīzes ieliņām, kurās nerimst bohēma un avangards kļūst par ik mirkli no jauna atklātu ikdienu. Skaties filmu jau septembrī Starptautiskā kino festivāla «Arsenāls» Vakara filmu programmā.

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu