/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10456964t1h7ecb.jpg)
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs pēc amata atstāšanas vaļsirdīgi pastāstīja par dažādiem mītiem, faktiem, kā arī eksprezidenta Valda Zatlera dramatiskākajiem brīžiem.
Rinkēvičs atklāj mītus, faktus un dramatiskākos brīžus Zatlera prezidentūras laikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Neapšaubāmi, visu, ko zinu, nedrīkstu stāstīt, un to nosaka klasificētās informācijas ierobežojumi. Apjoms tiešām bijis pietiekami milzīgs. Tiesa, kancelejas vadītājs, piemēram, nepiedalās Nacionālās drošības padomes sēdēs vai prezidenta tet–a-tet sarunās ar ģenerālprokuroru vai drošības struktūru vadītājiem. Prezidentam ir šīs tiesības un privilēģijas tikai vienam pašam uzzināt informāciju no speciālajiem dienestiem,» intervijā žurnālam «SestDiena» atzina Rinkēvičs.
Jautāts, cik lielā mērā viņš pats un padomniece Sandra Kukule iedrošināja Zatleru rosināt Saeimas atlaišanu, Rinkēvičs norādīja: «Neapšaubāmi, visu, ko zinu, nedrīkstu stāstīt, un to nosaka klasificētās informācijas ierobežojumi. Apjoms tiešām bijis pietiekami milzīgs. Tiesa, kancelejas vadītājs, piemēram, nepiedalās Nacionālās drošības padomes sēdēs vai prezidenta tet–a-tet sarunās ar ģenerālprokuroru vai drošības struktūru vadītājiem. Prezidentam ir šīs tiesības un privilēģijas tikai vienam pašam uzzināt informāciju no speciālajiem dienestiem.»
Viņš norādīja - tas ir diezgan liels mīts, ka, pieņemot lēmumus, tiek ņemta vērā arī ģimenes locekļu, piemēram, sievas nostāja. «Neesmu pamanījis nevienu tādu lēmumu, kas attiecas uz valstiskiem jautājumiem, kur būtu kāda ģimenes locekļa ietekme,» sacīja bijušais kancelejas vadītājs.
Viņš atklāja, ka 28.maijā [diena, kad Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu] prezidents visu laiku pavadīja Rīgas pilī. Izšķirošs lēmums bija pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu un ģenerālprokuroru. «Ja par detaļām — rīkojumu numur divi parakstīja nedaudz pēc septiņiem vakarā. Visas šīs stundas tas gulēja uz mana galda, prezidents pēc tam pāris stundu pavadīja viens, strādājot pie savas uzrunas Latvijas Televīzijā. Nebija nekādu runu variantu, tas bija viņa paša uzrakstīts teksts,» atklāja Rinkēvičs.
Runājot par «Saskaņas centra» debatēm ar citiem politiskajiem spēkiem par Latvijas okupāciju, Rinkēvičs bija vaļsirdīgs: «Labi, atklāšu vēl vienu faktu, tagad to es varu darīt diezgan droši. Manā kabinetā Rīgas pilī tikās Dombrovskis un Urbanovičs, apsprieda valdības veidošanu un iespēju vienoties. Tajā brīdī Urbanovičs bija gatavs uz ļoti nopietnu soli: Saskaņa atzītu okupācijas faktu un līdz ar to valsts kontinuitāti, kā arī latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, pretī lūdzot saglabāt status quo visam, kas attiecas uz nacionālo jautājumu bloku, piemēram, neizdarīt nekādas izmaiņas izglītības jomā saistībā ar valodām. Pēc tam pēc zināmas publiskās retorikas viss pavērsās citādi. Tagad tikai varam domāt, kā būtu, ja šāda vienošanās tiktu panākta.»
Runājot par dramatiskākajiem brīžiem Zatlera prezidentūras laikā, Rinkēvičs norādīja: «Pirmais dramatiskais brīdis, ko pieredzēju, bija tieši nedēļu pēc tam, kad sāku strādāt — 2008.gada 22.oktobrī. Tradicionālā tikšanās starp prezidentu un premjeru, trešdiena, pulksten 12.00, atnāk Godmanis un saka — valsts tuvojas ļoti, ļoti nopietnām problēmām. Tas bija saistīts ar «Parex bankas» krahu. Tobrīd vēl neviens nespēja apzināties, cik katastrofa ir nopietna, bet pirmo reizi bija ļoti nepatīkama sajūta.»