Savukārt saistībā ar dažādām sociālajām fobijām Latvijā visizplatītākās ir bailes uzstāties publikas priekšā (25%), bailes no atraidījuma (18%), bailes no apkārtējās sabiedrības nosodījuma (15%) un bailes no nepareizas uzvedības sabiedrībā (12%). Mazāk izplatītas ir bailes zvanīt nepazīstamiem cilvēkiem (9%), bailes, ka citi Tevi vēro (6%) un bailes no sapulcēm (3%).
Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai katram piektajam (19%) Latvijas iedzīvotājam nepiemīt nevienas no iepriekš uzskaitītajām vai kādām citām bailēm tādā pakāpē, ka tās būtu raksturojamas kā traucējošas, pastāvīgas, paniskas un iracionālas.
Lai gan saskaņā ar aptaujas datiem daudzas no bailēm sievietēm piemīt biežāk nekā vīriešiem, tikai katrs ceturtais vīrietis (25%) ir atzīmējis, ka tam nepiemīt neviena no fobijām. Turklāt dati liecina, ka bailes no nepareizas uzvedības sabiedrībā vīriešiem (14%) piemīt biežāk nekā sievietēm (10%).
Interesanti, ka pilsētnieki biežāk baidās no čūskām (43%) un zirnekļiem (18%), bet laukos dzīvojošie - no negaisa (19%).
Kā norāda psiholoģe Marija Ābeltiņa, «visticamāk, daļa respondentu atzīmēto baiļu nav klasificējamas kā fobijas to klīniskajā izpratnē. Fobijas gadījumā bailēm būtiski jātraucē ikdienas dzīve un aktivitātes. Piemēram, par fobiju mēs varam runāt, ja cilvēks atsakās no spīdoša darba piedāvājuma, jo jaunajā darba vietā jālieto lifts vai arī cilvēks izvairās lidot ar lidmašīnām, pat ja tas ir izdevīgāk, ātrāk un ērtāk. Tomēr aptaujas rezultāti norāda, ka lielāka daļa no Latvijas iedzīvotājiem izjūt izteiktu baiļu diskomfortu. Šajā situācija svarīgi atcerēties, ka paniskās bailes un fobijas labi padodas psihoterapijai. Cilvēkam nav jāsamierinās ar traucējošām izjūtām kā ar kaut ko pašsaprotamu un nav jāgaida, kamēr tās attīstās līdz fobijas līmenim, lai meklētu profesionālu psiholoģisko palīdzību un sāktu dzīvot kvalitatīvāk, drošāk un mierīgāk.»