/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10440195t1hdde2.jpg)
Saistībā ar tēmu, par ko cilvēki balsoja sestdien notikušajā referendumā, būs daudz dažādu spekulāciju. Būs dažādas versijas, intervijā laikrakstam «Diena» atzina sociologs Arnis Kaktiņš.
Sociologs par referendumu: būs daudz un dažādas spekulācijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, «Tomēr, aptauju datus vērojot, šķiet, ka referendumā runa pat nav bijusi par uzticēšanos konkrētajam parlamentam, konkrētajiem simt cilvēkiem vai varbūt kaut kādai mazākai cilvēku grupai.»
«Runa ir par to, ka cilvēki nav apmierināti ar to, kā funkcionē Latvijas politiskā sistēma, mūsu parlamentārā demokrātija. Cilvēki kopumā nav apmierināti ar lietu gaitu Latvijā. Šis referendums ir krietni plašāks protests. Tas ir protests pret sistēmu, nevis pret konkrēto parlamentu. Tas ir balsojums pret parlamentāro demokrātiju, kāda tā šobrīd ir Latvijā. Tas, protams, ir vispārinājums. Neņemos apgalvot, ka katrs konkrēti ir gājis ar šādu domu uz referendumu. Protams, ka ne,» uzsvēra sociologs.
Kaktiņš uzskata, ka lielākā daļa varbūt pat skaidri nebija noskaidrojusi, kas viņiem īsti nepatīk. Tomēr dati liecinot, ka šī nepatika nav radusies ne vienā dienā, ne vienā mēnesī un pat ne vienā gadā.
«Mēs redzam, kā gadu no gada ir augusi neuzticība, kā lielā neuzticības līkne ir sasniegusi tik zemus līmeņus, ka tai ir grūti krist zemāk. No mana skatpunkta – tas neizbēgami kādu dienu novestu pie tāda notikuma, kuru iniciēja Zatlera kungs. Jautājums nebija: vai kādreiz tiks atlaista Saeima, jautājums bija: kad un kā tiks atlaista Saeima,» skaidro Kaktiņš.