Liepnieks: deputātu atlaišana ir sistēmas problēma vai cilvēki ir «pilnīgi debili»

Liepnieks uzskata, ka spriest par pilnīgu vēlētāju izvēli varēs tikai pēc ārkārtas vēlēšanām rudenī, kad būs ievēlēta jaunā Saeima. Taču viņš norāda, ka tik liela sabiedrības vienprātība, kad par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% vēlētāju, rada bažas.

«Tik lielas sabiedrības daļas vēršanās pret savu pirms deviņiem mēnešiem izdarīto izvēli ar tādu entuziasmu varētu liecināt par problēmām politiskajā sistēmā, vai arī par to, ka tā [sabiedrība] ir pilnīgi debila, nespējīga domāt un izdarīt saprātīgas izvēles. Tas nozīmē, ka vēlētājs pavisam nesen ir izdarījis nepareizu izvēli. Tātad esošā Saeima ir izdarījusi kaut ko tik šausmīgu, ka tā uzreiz jāatlaiž,» diskusijā stāstīja Liepnieks.

Zvērināts advokāts Aldis Gobzems savukārt pauda uzskatu, ka šāda tautas izvēle drīzāk ir mājiens, ka darba ņēmēji jeb Saeima darbu sākusi aplami, tādēļ darba devējs - tauta - izvēlējusies likt manīt, ka kaut kas nav kārtībā.

Liepnieks diskusijā norādīja, ka jaunizveidotā eksprezidenta Valda Zatlera partija viņā pārliecību nerada, jo tajā nav cilvēku, kas sevi būtu pierādījuši ne politikā, ne citā nozarē. Viņš uzskata, ka «loģisks visa notiekošā farsa iznākums, būtu Zatlera ievēlēšana par Ministru prezidentu».

«Grūti pateikt vai tas būtu labi, vai slikti, bet svarīgāk ir tas, vai viņš ir gatavs kļūt par Ministru prezidentu. Ja nav, tad kurš ir - Klāvs Olšteins, Guntars Galvanovskis vai kāds cits 30 gadnieks no Gaiziņa mežiem? Situācija ir visai trausla. Gan Zatlera partijas logo, gan nosaukums, gan komanda, gan piedāvājums pagaidām izskatās diezgan švaki,» klāstīja Liepnieks.

Viņaprāt, tuvākie divi mēneši būs ļoti piesātināti. Jaunajā Saeimā Saskaņas centra (SC) deputātu vietas varētu saglabāties līdzšinējā daudzumā vai palielināties uz apvienības «Par labu Latviju!» (PLL), rēķina. Zaļās zemnieku savienības (ZZS), neskatoties uz izskanējušo informāciju sabiedrībā, pozīcijas esot pārsteidzoši stabilas un to arī visticamāk saglabās rudenī. «Tas nozīmē, ka vēlēšanā notiks asa pārdale un cīņa starp Zatlera reformu partiju (ZRP), ZZS un «Vienotību». Vēlētājs ir apstulbis, iespējams daudzi ir vīlušies «Vienotībā», bet par ko tad balsot? Patlaban grūti pateikt kāds būs galīgais rezultāts,» uzskata Liepnieks.

Bet «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Saeimā iekļuvušo deputātu skaits būšot proporcionāli apgriezts Zatlera partijas panākumiem, jo abi politiskie spēki cīnīsies par vienām un tām pašām balsīm. Liepnieks prognozēja, ka Ainara Šlesera (LPP/LC) izredzes iekļūt nākamajā Saeimā esot ļoti nelielas un nekas neliecinot par to, ka viņš arī gribētu nāk klajā ar kādu jaunu piedāvājumu.

Gobzems atzīmēja, ka salīdzinoši īsais pirmsvēlēšanu termiņš varētu nākt par labu vēlētājiem, kuri savu izvēli varēs izdarīt vairāk balstoties uz partiju programmām, nevis reklāmās solīto. Taču nespēja apvienoties un startēt vēlēšanās kā vienotam politiskajam spēkam, kas palielinātu izredzes iegūt balsu vairākumu, ir tipiska latviešu mentalitātes parādība, sacīja Gobzems.

Politologs Filips Rajevskis prognozēja, ka nākamajā Saeimā neiekļūs PLL, bet viņu vietā būs Zatlera reformu partija. «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK ietekme Saeimā varētu palielināties, bet SC - paliks tāda pati, vai nedaudz lielāka. Taču, viņaprāt, katrs sīkums, kas parādīsies informācijas telpā, ietekmēs sabiedrības izvēli un domas, tādēļ rezultāts būs grūti paredzams.

Rajevskis komentēja, ka Zatlera lēmums visticamāk bijis viņa plāns «B», jūtot, ka netiks pārvēlēts. Tam piekrita arī Liepnieks piebilstot, ka mēnesi pirms prezidenta vēlēšanām, Zatlers ne vārda nav minējis par oligarhiem, tiesiskuma krīzi un citām lietām, kuras izteica savā runā, rosinot Saeimas atlaišanu.

«Liekulība un melīgums, pie kā Latvijā esam jau it kā pieraduši, ko demonstrēja Zatlers, pārsit visus rekordus. Tas liecināja par priekšvēlēšanu kampaņas sākšanu, bet to nebija grūti prognozēt. Ko viņš gribēja, to panāca, bet jautājums - vai viņš spēs tagad to noturēt,» uzsvēra Liepnieks.

Advokāts Gobzems gan piebilda, ka tādejādi tautai tika dota iespēja padomāt par sevi. Savukārt advokāts Armands Masulis sacīja, ka cilvēciski Zatlera lēmums viņu esot pārliecinājis un neviens nezina, vai viņš pēdējā brīdī nav uzzinājis kaut ko, kas lika eksprezidentam izlemt par Saeimas atlaišanas ierosinājumu. Taču pietrūcis konkrētāks un skaidrāks Zatlera skaidrojums par tiesiskuma problēmām Latvijā.

Liepnieks savukārt Zatlera lēmumu nosauca par retoriku, kas vērsta uz nedomājošu pūli, kas samazina politisko līmeni Latvijā. «Manuprāt, tā ir pseido vēršanās pret pseido problēmu, lai nekompetentiem politiķiem, kāds ir arī Zatlers, nebūtu jārunā par sabiedrībai patiešām svarīgām lietām. Ar šādiem karnevāliem ir iespēja atlikt šo jautājumu komentēšanu. Pagaidām lielais reformators Zatlers neko nav komentējis ne par pensiju reformu, ne par ko citu sabiedrībai svarīgu,» klāstīja Liepnieks.

Polittehnologs, komentējot pieņēmumu, ka Zatlera partija varētu būt Andra Šķēles projekts, pieļāva, ka drīzāk tas varētu būt Aivara Lemberga, jo ar Ventspils vadītāju eksprezidentam bijusi lielāka komunikācija.

Kā ziņots, sestdien notikušajā referendumā par 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% referenduma dalībnieku.