Ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs nepieciešami vairāk nekā 2 miljoni latu

Sākotnēji CVK aplēsusi, ka nepieciešamā summa varētu būt «plus mīnus» divi miljoni latu, taču patlaban izskatās, ka nepieciešamā summa varētu pārsniegt divus miljonus latu, jo daudzas lietas būs dārgākas nekā rīkojot kārtējās vēlēšanas, sacīja CVK vadītājs.

Viņa skatījumā, nepieciešamais algu fonds būs 10.Saeimas vēlēšanu līmenī un šajā pozīcijā papildus izmaksas, visticamāk, nebūs, taču dārgāks nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās varētu būt papīrs. Cimdars skaidroja, ka vēlēšanām nepieciešamas aptuveni 40 tonnas papīra, kā arī vēl aploksnes, kas ir liels apjoms priekš Eiropas papīra ražotājiem.

Tāpat CVK būs nepieciešams īsā laikā sagatavot tehnisko bāzi, piemēram, nodrošināt sarakstu iesniegšanu vēlēšanām ar datora palīdzību un citas.

CVK vadītājs arī norādīja, ka iepriekšminētās ir tikai dažas no CVK veicamajām lietām. Komisija arī paredzējusi meklēt iespējas procesu vienkāršot un nav izslēgts, ka šoreiz varētu neizdoties īstenot visu atbilstoši labas pārvaldības principam un īstenot lietas, kas nav tieši paredzētas likumā, piemēram, vēlēšanu sarakstu tulkošanu zīmju valodā vai audio formātā.

Oficiālā 23.jūlija tautas nobalsošanas rezultātu paziņošana paredzēta 26.jūlijā. Šis laiks - šodiena un rītdiena - nepieciešams sēdes sagatavošanai, tostarp uzskates materiālu un instrukciju, kā ar reglamenta izstrādāšanai sarakstu iesniegšanai un pieņemšanai.

«Tie būs tie darbi, kas izdarāmi šajās dienās,» sacīja Cimdars.

CVK 26.jūlija sēdes sākums paredzēts plkst.16. Cimdars prognozēja, ka tā būs «pietiekami ilga un nopietna».

Kā ziņots, CVK oficiālos tautas nobalsošanas rezultātus plāno pasludināt 26.jūlijā. Šajā pašā dienā CVK plāno izsludināt ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kas varētu notikt 17.septembrī.

Partiju saraksti ar deputātu kandidātiem 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29.jūlija līdz 18.augustam.

Latvijas Satversme paredz, ka pēc Saeimas atlaišanas Saeima ir atlaista vai parlamenta deputātu locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai. Līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.

Referendumu ierosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, savu lēmumu pamatojot ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu Latvijā. Zatlers par parlamenta atlaišanas rosināšanu paziņoja pāris dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kad arvien mazinājās viņa iespējas tikt pārvēlētam augstajā amatā, tādējādi saņemot kritiku, ka viņš rīkojies savtīgi un šādi bruģējis ceļu ieiešanai politikā.