/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10428872t1h81e3.jpg)
Jau trešdien vakarā iespējams sākt Volgā nogrimušās «Bulgārijas» pacelšanu - tas gan atkarīgs no tā, vai izdosies laicīgi zem kuģa novietot metāliskās plāksnes, ar kuru palīdzību varētu izcelt kuģi no ūdens.
Neraugoties uz noslēpumainību, atšķetinātas jaunas «Bulgārijas» mīklas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievijas mediji ziņo, ka kuģa izcelšanas operācijas vadītājs Timurs Hikmatovs divām Krievijas ziņu aģentūrām sniedzis atšķirīgu informāciju. Proti, «Itar-TASS» ziņo, ka ap plkst.8 uzsākta divu plākšņu novietošana, savukārt «Interfax» vēsta, ka ap plkst.8 divas plāksnes jau novietotas.
Krievijas medijs «Izvestija» raksta, ka kuģa pacelšanas operācija kavējas un, tai kļūstot sarežģītākai, augsti stāvošas atbildīgās amatpersonas mazāk uzturas Volgas krastā.
Lai arī radušies dažādi sarežģījumi, glābēji nav atteikušies no plāna pacelt «Bulgāriju», nesagriežot to. Pēc pacelšanas un ūdens nopumpēšanas kuģi «noliks horizontālā pozīcijā» un aizvilks uz piestātni.
Tomēr laikraksts «Novaja gazeta» vērš uzmanību uz operācijas noslēpumainību, proti, žurnālistiem vairs nav iespējas vērot operāciju.
Tikmēr žurnālistiem izdevies parunāt ar ūdenslīdējiem, kuri piedalās operācijā. Viņiem gan aizliegts runāt ar žurnālistiem, tāpēc operācijas dalībnieki lūguši nodrošināt anonimitāti.
«Pirmajās trijās dienās izvilkām daudz līķu. Tā bez apstājas diennakti, tad atpūta un tad atkal zem ūdens,» pirmās traģēdijas dienas atceras darbinieki.
Šādā režīmā ūdenslīdēji, zem ūdens un pilnīgā tumsā, strādājuši nedēļu. «Es izgāju krastā, nokritu un noskūpstīju zemi,» sacīja ūdenslīdējs.
Darbinieki, kuri apskata kuģi, pārliecināti - caurumu tajā nav. Lielākā daļa mirušo pasažieru bija palikuši kajītēs, darbinieki - savās darba vietās. Daļa degvielas no tvertnes jau ir iztecējusi. Savukārt mūzikas salons, kurā bērni it kā sanāca pirms katastrofas, esot mīts.
Kā norāda anonīmie glābēji, četrus metrus no kuģa nogrimšanas vietas bijis sēklis, tāpēc viņi uzskata - kuģa kapteinis saprata, ka grimst un gāja uz sēkli, lai glābtu pasažierus. Tomēr nepaguva.
Glābēji arī atzinuši, ka kuģis nogrima dažās minūtēs. «Daudzi pasažieri karājās pie logiem. No kajītēm viņi tika ārā, bet tālāk vairs nepietika skābekļa,» skaidro glābēji.
Viens ūdenslīdējs uzskata, ka mirušajiem nebija nekādu iespēju izglābties.