Savu viedokli par katastrofas iemesliem laikrakstam «Izvestija» pauduši inženieri, kas piedalījušies kuģa būvniecībā Slovākijā.
Laikā, kad kuģis tika būvēts, tas bija konstruktoru lepnums, tas bija absolūti drošs. 36 līdzīga tipa kuģi tika būvēti, tos piemērojot dabas apstākļiem PSRS teritorijā, kur tos bija paredzēts izmantot. Tik platās un nemierīgās upēs kā Volga tiem nekas nedraudēja.
Lai gan inženieri norāda, ka tehniskās prasības un drošības noteikumi uz kuģiem nebija skaidri noteikti un regulāri mainījās, līdz ar to kuģi ātri novecoja. Pats par sevi saprotams, ka tos bija nepieciešams tikpat regulāri modernizēt.
Laikrakstam «Lidove noviny» inženieri stāsta, ka kuģus, kas Slovākijā tika būvēti PSRS vajadzībām, krievi vēlāk paši remontēja, tāpēc neviens no tiem kuģu būvētavā, kur tas tika izgatavots, neatgriezās.
Inženieris Zdeneks Jedļička, kas labi pārzina šāda tipa kuģus, uzskata, ka «Bulgārija» varēja nogrimt tikai pie apstākļiem, ja tajā strauji lielos daudzumos ieplūst ūdens. Zemākā klāja iluminatoriem, caur kuriem pēc vienas no versijām strauji sāka ieplūst ūdens, bija noteikti jābūt slēgtiem.