Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Eksperti: «Bulgārija» jau 36 gadus «rotaļājusies ar nāvi»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SCANPIX/REUTERS

Tālajā 1955.gadā būvēto tvaikoni «Bulgārija», kas toreiz saucās «Ukraina», vajadzēja norakstīt jau pirms 36 gadiem. Ilgāk to ekspluatēt varēja vienīgi pie apstākļiem, ja tam regulāri veic remontus un rekonstrukcijas darbus. Ja remonts ilgu laiku netiek veikts, tad uz šāda tipa kuģiem sairst apšuve un sarūsējušais borts kļūst trausls un viegli sabojājams, uzskata speciālisti.

Savu viedokli par katastrofas iemesliem laikrakstam «Izvestija» pauduši inženieri, kas piedalījušies kuģa būvniecībā Slovākijā.

Laikā, kad kuģis tika būvēts, tas bija konstruktoru lepnums, tas bija absolūti drošs. 36 līdzīga tipa kuģi tika būvēti, tos piemērojot dabas apstākļiem PSRS teritorijā, kur tos bija paredzēts izmantot. Tik platās un nemierīgās upēs kā Volga tiem nekas nedraudēja.

Lai gan inženieri norāda, ka tehniskās prasības un drošības noteikumi uz kuģiem nebija skaidri noteikti un regulāri mainījās, līdz ar to kuģi ātri novecoja. Pats par sevi saprotams, ka tos bija nepieciešams tikpat regulāri modernizēt.

Laikrakstam «Lidove noviny» inženieri stāsta, ka kuģus, kas Slovākijā tika būvēti PSRS vajadzībām, krievi vēlāk paši remontēja, tāpēc neviens no tiem kuģu būvētavā, kur tas tika izgatavots, neatgriezās.

Inženieris Zdeneks Jedļička, kas labi pārzina šāda tipa kuģus, uzskata, ka «Bulgārija» varēja nogrimt tikai pie apstākļiem, ja tajā strauji lielos daudzumos ieplūst ūdens. Zemākā klāja iluminatoriem, caur kuriem pēc vienas no versijām strauji sāka ieplūst ūdens, bija noteikti jābūt slēgtiem.

Pēc viņa teiktā, iluminatori tiek aizvērti ar īpašām slēdzenēm, lai tūristi neiedomātos izvēdināt savu kajīti. Viņš neizslēdz iespēju, ka ekipāža pārkāpusi drošības noteikumus, atļaujot iluminatorus atvērt. Straujā pagriezienā ūdens ieplūda kuģī un tas vienā mirklī nogrima.

Inženieri tāpat norāda, ka pat apstākļos, kad atslēgta elektrība, SOS signālu iespējams nosūtīt. Šādam nolūkam uz kuģa atrodas īpaša ierīce, kas nav atkarīga no elektrības padeves, taču uz «Bulgārijas» šīs ierīces acīmredzot nav bijis.

«Komsomoļskaja pravda» raksta, ka traģēdijas izmeklētājiem nav pretenziju pret kuģa vecumu, taču ir jautājumi tvaikoņa īpašniekiem, kas nav sekojuši tā tehniskajam stāvoklim.

Kuģim nedarbojās viens dzinējs, bija bojājumi arī degvielas tvertnē, tādēļ degviela bija ielieta tikai vienā no bākām. Izmeklētāji norāda, ka degvielas tvertnes uz tvaikoņiem ierīkotas tā, ka degviela var pārtecēt no vienas tvertnes otrā, taču bojājuma dēļ tas nav noticis. Visdrīzāk vienā no tvertnēm bijis caurums.

Izdzīvojušie «Bulgārijas» pasažieri stāstījuši , ka ne reizi vien atteikušies doties ceļojumā ar veco kuģi, jo baidījušies par savu dzīvību. Turklāt tā iepriekšējais īpašnieks kuģi pārdevis, jo tas bijis pārāk vecs un bīstams cilvēku pārvadāšanai. 

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu