Trīs no četriem jauniešiem šovasar cer strādāt algotu darbu

«Darbs vasaras brīvlaikā ir ne tikai pašiem jauniešiem, bet arī viņu vecākiem aktuāla tēma,» norāda «Swedbank Privātpersonu finanšu institūta» pārstāve Diāna Krampe. «Tā jauniešiem ir ne tikai iespēja gūt pirmo darba pieredzi, bet arī izprast naudas vērtību. Turklāt, ja jaunietis vasarā strādā, vecāki var justies droši par to, ka viņu bērns pavada savu laiku lietderīgi.«  

Institūta aptaujas rezultāti liecina, ka trešdaļā gadījumu paši vecāki mudina savas atvases meklēt darbu vasarai. Savukārt aptuveni piektdaļa vecāku saviem pusaudža vecuma bērniem darbu sameklē paši.

Vairāk nekā divas trešdaļas jauniešu norāda, ka algotu darbu ir strādājuši jau iepriekšējās vasarās. Turklāt lielākajai daļai šo pusaudžu veiktais darbs nav bijis tiešā veidā saistīts ar viņu vecāku vai radinieku darba vietām.

Vērtējot iemeslus, kas attur no darba vasarā, jaunieši 60% gadījumu norādījuši uz piemērotu darba vietu trūkumu. Vienlaikus jaunieši norāda, ka trūkst ne tikai darba vietu, bet arī informācijas par esošajām darba iespējām. Tajā pašā laikā pusaudžus no strādāšanas attur arī vēlme atpūsties un izklaidēties.

«Pusaudzim piemērota darba atrašana vasarā tiešā veidā ir atkarīga no paša jaunieša un viņa vecāku iniciatīvas. Tā kā Nodarbinātības valsts aģentūra kopš pagājušā gada vasaras vairs nerealizē skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumus, vasaras darbu var meklēt, piemēram, ar pašvaldību starpniecību. Diemžēl šobrīd jauniešiem piemērotu darba vietu skaits ir ierobežots, tomēr iespējas joprojām ir un darbu atrast izdodas aktīvākajiem,» skaidro Krampe.

Vērtējot, kāds varēt būt godīgs atalgojums jaunietim par darbu vasaras brīvlaikā, lielākā daļa jauniešu jeb 45% norādījuši, ka tas ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī. Nākamā populārākā atbilde ir 200 līdz 300 lati mēnesī. Savukārt strādāt tikai pieredzes dēļ, bez atlīdzības, gatavi ir mazāk nekā viens procents jauniešu, bet vismaz 400 latus mēnesī vēlētos saņemt 3% aptaujāto. 

Saskaņā ar aptaujas datiem, jaunieši nopelnīto naudu gribētu tērēt apģērbiem un apaviem (70%), izklaidei (49%), ikdienas izdevumiem (33%). Lielākam pirkumam vai mērķim nopelnīto naudu sakrāt būtu gatavs katrs trešais jaunietis. Savu nopelnīto iztērēt skolas izdevumiem būtu gatava ceturtdaļa aptaujāto, bet ģimenes kopējo budžetu papildināt gribētu 14% jauniešu. Meitenes biežāk nekā puiši izvēlētos iegādāties skaistumkopšanas līdzekļus, tāpat viņas biežāk pieļauj iesēju naudu uzkrāt lielākam pirkumam. Puiši biežāk norādījuši, ka gribētu iegādāties elektrotehniku vai velosipēdu.

«Swedbank Privātpersonu finanšu institūts» atgādina, ka Latvijā pusaudžus ar viena vecāka rakstveida piekrišanu atļauts nodarbināt no 13 gadu vecuma no mācībām brīvajā laikā līdz četrām stundām dienā, 20 stundām nedēļā. Ministru kabinets ir noteicis darbu veidus, kuros jauniešus atļauts nodarbināt – par tādiem atzīti, piemēram, dārza darbi, tīrīšana, preču iesaiņošana un citi viegli darbi.

Institūta aptauja par jauniešu plāniem strādāt vasarā veikta ša gada maijā, ar sociālā portāla draugiem.lv starpniecību aptaujājot 522 pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

«Swedbank Privātpersonu finanšu» institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.