Maizītis par iespējamo kandidēšanu prezidenta vēlēšanās

Iepriekš Latvijas Televīzija ziņoja, ka Saeimas kuluāros tiek spriests, ka pirmajā kārtā prezidents varētu netikt izvēlēts, bet uz otro kārtu varētu tikt virzīts bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis vai bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Maizītis aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik ir divi kandidāti uz prezidenta amatu, par kuriem rīt Saeimas deputāti ir tiesīgi balsot, un pārējos pieņēmumus izteikt publiskajā telpā ir nekorekti.

Vaicāts, vai bijušais ģenerālprokurors piekristu kandidēt otrajā vēlēšanu kārtā, ja pirmajā kārtā netiks ievēlēts prezidents un viņam tiktu piedāvāta šāda iespēja, Maizītis skaidroja, ka kandidātiem, kuri pašlaik pretendē uz šo amatu, ir tiesības piedalīties arī nākamajā kārtā. «Jebkāda cita viedokļa izteikšana ir nepamatota, un nodarboties ar minējumiem, manuprāt, šādos brīžos nav īsti pieklājīgi,» uzsvēra Maizītis.

Jau ziņots, ka abi Valsts prezidenta amata kandidāti - pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers un eksbanķieris Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) - piekristu kandidēt arī prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, ja negūtu nepieciešamo 51 balsi jau pirmajā vēlēšanu posmā. Tā viņi paziņoja Latvijas Radio prezidenta amata kandidātu debatēs.

Zatlers šādu nostāju skaidroja ar to, ka līdz ar viņa pieņemto lēmumu par Saeimas atlaišanas rosināšanu viņam ir jāuzņemas atbildība par turpmāko procesu attīstību. Savukārt Bērziņš norādīja: ja viņam būs bažas, ka «tur ir kāda spēle», tad viņš nepiedalīsies tālākajā vēlēšanu gaitā.

Ziņots, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien abus Valsts prezidenta amata kandidātus atzina par atbilstošiem likuma prasībām, lai viņi varētu ieņemt šo amatu. Par abu kandidātu atbilstību balsoja visi četri klātesošie komisijas deputāti.

Lai spriestu par kandidātu atbilstību likumam, komisija bija lūgusi atzinumus no tiesībsargājošajām institūcijām - Satversmes aizsardzības biroja (SAB), Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un citām.

Lai Valsts prezidents tiktu ievēlēts, nepieciešama 51 deputāta balss. Par izvirzītajiem kandidātiem būs jābalso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.

Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balsos otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpinās, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpinās, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, būs jārīko jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām vēlēšanām būs jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam būs jāsasauc Saeimas sēde ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīkos jaunas vēlēšanas.