/nginx/o/2018/07/17/10401379t1h746e.jpg)
Latvijas politiskā elite ir sekla, oligarhu partijas ir spēcīgas un labi finansētas, labie puiši ir vāji un pārāk maz, kā arī neatkarīgie mediji ir vāji - tā Latvijas situāciju pašreizējās politiskās krīzes laikā apraksta izdevniecības «The Economist» grupā ietilpstošais laikraksts «European Voice».
Postkomunistiskajās valstīs ir raksturīga cīņa par varu starp valsts institūcijām un lielo naudu. Bet Latvijā tā ir īpaši satraucoša, raksta laikraksta Austrumeiropas komentētājs Edvards Lūkass.
«Galvenie varoņi, no vienas puses, ir Baltijas valsts politiski ietekmīgie magnāti, kas apbruņojušies ar mediju izdevumiem, politiskajām partijām un spēcīgu pārliecību, ka viņiem viss pienākas. No otras puses - ir aģentūras, kurām vajadzētu nodrošināt likuma ievērošanu un sabiedrības intereses.»
Kā vadošo šādu aģentūru laikraksts nosauc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kas «ilgi bijis vētras centrā. Pēdējos mēnešos tas piedzīvojis augsta ranga vadītāja atlaišanu, politiska ielikteņa nozīmēšanu direktora amatā, mēģinājumus to «reformēt» (t.i., neitralizēt) un biroja labāk zināmās neliešu vajātājas Jutas Strīķes īslaicīgu došanos uz ārvalstīm (savai drošībai)».
«Taču tagad KNAB ir devis prettriecienu,» norāda laikraksts, aprakstot biroja sāktās krimināllietas pret valsts amatpersonām - «Aivaru Lembergu, ostas pilsētas Ventspils mēru un Zaļo un zemnieku savienības vadošu pārstāvi, kas ilglaicīgi cīnās pret apsūdzībām naudas atmazgāšanā; Andri Šķēli, uzņēmēju un «Tautas partijas» vadītāju; un Aināru Šleseru, kas ieņem vadošu pozīciju partijā «Par labu Latviju». Viņi visi noliedz, ka būtu darījuši ko nelikumīgu.»
«Taču KNAB izmeklēšana izrādījusies nepatīkama Latvijas parlamentam, un šīs rīcības iemeslus ir vieglāk iztēloties, nekā aprakstīt. Tas balsojumā bloķēja KNAB centienus veikt kratīšanu Šlesera mājās, atsakoties atcelt viņa deputāta imunitāti,» raksta avīze.
«Šajā brīdī iejaucās valsts prezidents Valdis Zatlers. Sākotnēji viņš tika uzskatīts par blāvu kompromisa kandidātu un [savu pilnvaru laiku] atradās amata priekšteces, dzelžainās un populārās Vairas Vīķes-Freibergas ēnā. (..) Tomēr savas prezidentūras pēdējās dienās Zatlers parādījis rakstura stingrību un aukstasinību, kas līdzvērtīgs Vīķes-Freibergas veikumam,» norāda komentētājs.
Zatlera paziņojumu par referenduma rīkošanu par Saeimas atlaišanu komentētājs vērtē kā «ļoti riskantu».
«Latvijas prezidenta [Valda Zatlera] drosmīgais lēmums viņam var maksāt amatu, bet maz ticams, ka tas atjaunos sabiedrības uzticēšanos politiķiem,» raksta komentētājs.
«Pirmām kārtām, tas var sagraut viņa pārvēlēšanas izredzes. Saeimas politiskais kartelis tagad var nolemt gatavoties vēlēšanām pienācīgi un valsts vadītāja amatā iecelt pilnīgi pakļāvīgu kandidātu,» prognozē laikraksts.
«Pat ja latvieši nobalsos par Saeimas atlaišanu, jaunā likumdevēju sapulce var izrādīties nebūt ne labāka par oktobrī ievēlēto. Oligarhu partijas ir labi finansētas. Viņu oponentiem ir slikta vadība, viņi ir neorganizēti, un dažos gadījumos viņiem ir apšaubāma pagātne,» norāda komentētājs.
«Neatkarīgie mediji ir vāji. Iedzīvotājiem gluži pamatoti ir apriebušies visi politiķi,» raksta avīze.
«Latvijas galvenais vājums ir nevis tas, ka sliktie puiši ir spēcīgi, bet gan tas, ka labie puiši ir maz un vāji. Politiskā šķira ir sekla, un daudzi no valsts labākajiem un saprātīgākajiem pārstāvjiem politiku uzskata par bezgaumīgu un bezjēdzīgu cirku. Kamēr nemainīsies šis uzstādījums, nemainīsies arī Latvija.»
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)