/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10399238t1h39a0.jpg)
Ilggadējais Latvijas izlases kapteinis Herberts Vasiļjevs pieņems Vācijas pilsonību, lai šīs valsts čempionātā vairs neskaitītos kā leģionārs, sarunā ar aģentūru LETA apstiprināja uzbrucējs.
Vasiļjevs pieņems Vācijas pilsonību, būs jāatsakās no Latvijas pilsonības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas vēl nav oficiāli noticis, bet nodarbojos ar šo jautājumu,» atklāj Vasiļjevs. Viņš gan nevarēja pateikt, vai turpmāk varēs palīdzēt Latvijas izlasei, lai gan Vācijas masu medijiem izteicies, ka, visticamāk, tas vairs nenotiks.
«No vācu puses varu paturēt abas pases, tā nav tā problēma. Ceru, ka arī Latvijā man ļaus saglabāt abas pilsonības, bet tas vēl ir jāizpēta. Tāpat nezinu, vai varēšu vēl spēlēt izlasē,» stāsta Vasiļjevs.
«Man bija smagi šādi beigt karjeru valstsvienībā, tomēr vēlos pilnībā koncentrēties Krēfeldes «Pinguine» komandai,» Vasiļjevu citē portāls «rp-online.de». «Krēfeldē jūtos kā mājās un šo redzu kā loģisku soli. Īpaši, ja tas palīdz komandai. Ceru, ka Krēfeldē spēlēšu vēl ilgi un kādu dienu beigšu šeit karjeru.»
Vācijas masu mediji vēsta, ka Vasiļjevs piektdien svinīgā ceremonijā jau saņēmis naturalizācijas sertifikātu. Krēfeldes kluba vadība Vasiļjeva soli nosaukusi kā «ļoti svarīgu».
Patlaban Latvijā spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka Latvijas pilsoņiem dubultpilsonība nevar veidoties, tāpēc ilggadējam Latvijas hokeja izlases kapteinim, kļūstot par Vācijas pilsoni, no Latvijas pilsonības būtu jāatsakās.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, pieņemot citas valsts pilsonību, no Latvijas pilsonības personai ir jāatsakās vai arī tā tiek atņemta ar tiesas lēmumu.
«Parasti šādos gadījumos, ja PMLP konstatē, ka persona ir ieguvusi citas valsts pilsonību, dodam cilvēkam vispirms iespēju pašam izvēlēties, kuru pilsonību saglabāt un no kuras atteikties. Tikai pēc tam lieta tiek nodota tiesai,» pastāstīja Rjabcevs.
Tikmēr Saeimas dienaskārtībā ir aktualizēts jautājums par to, vai nākotnē nevajadzētu grozīt Pilsonības likumu, svītrojot no tā dubultpilsonības aizliegumu.