Egle: SVF vēlējās lielāku budžeta konsolidāciju

Egle stāstīja, ka SVF zina, cik nestabilā situācijā ir Latvija. «Viņi redz, ka Latvija ekonomika ir pārāk trausla. Atliek mūs skart vēl 2-3 ārējām krīzēm un varam nenoturēties,» norādīja Egle.

Viņa akcentēja, ka arī LDDK sākusi diskusiju gan par valsts ekonomikas nākotni, gan 2012.gada budžetu. Valdībai, gatavojot 2012.gada budžetu, pēc LDDK domām, nodokļu politikas principi jāizstrādā tā, lai tie būtu prognozējami, tiem būtu vidēja termiņa perspektīva, tie netiktu paaugstināti, nodokļu slogs tiktu pārnests no darba spēka uz nekustamo īpašumu, kā arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamais minimums līdz 2013.gadam tiktu celts vismaz līdz 90 latiem mēnesī.

Tāpat LDDK uzskata, ka sociālās apdrošināšanas budžeta konsolidācijas pasākumu ietvaros jāpieņem lēmums ar šo gadu pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, atteikties no sociālajām iemaksām, kas neatbilst regresīviem pabalstiem, pārskatīt minimālo pensiju sistēmu un pensiju kapitāla aktualizācijas sistēmu. Tāpat konfederācija aicina pārskatīt apdrošināšanas sistēmu bezdarba gadījumiem, izdienas pensiju sistēmu pakāpeniski aizstāt ar pārkvalifikācijas programmām un ieviest demogrāfiskās situācijas stabilizācijas programmu.

LDDK iesaka veikt reformas arī veselības aizsardzības jomā, tajā skaitā aprūpei paredzētos finanšu līdzekļus novirzīt vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai visiem Latvijas iedzīvotājiem, aktualizēt ēnu ekonomikas problēmu šajā jomā u.c.

Jau ziņots, ka nākamā gada valsts budžets būs jākonsolidē par 150 līdz 180 miljoniem latu.

Vienošanās par šādu provizorisko apjomu panākta sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers arī norādīja, ka šis konsolidācijas apjoms vēl var mainīties atkarībā no situācijas ekonomikā. Jau iepriekš no katras aizdevēju misijas līdz nākamajai noteiktais konsolidācijas apjoms esot samazinājies ekonomikas izaugsmes rādītāju dēļ.

2012.gada valsts budžeta deficīta mērķis paliekot nemainīgs - nodrošināt deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta. Iespējams, šis konsolidācijas apjoms pat nodrošinātu 2,5% deficīta līmeni.

Sarunās ar aizdevējiem arī panākta vienošanās par jau iepriekš sagatavotajiem šā gada valsts budžeta grozījumiem un, ja rīt tie tiks apstiprināti Saeimā, no aizdevēju puses nekādu iebildumu nebūs, uzsvēra valdības vadītājs.

Tāpat puses panākušas vienošanos, ka Latvijai budžeta deficīta mazināšanai varēs izmantot daļu no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem, kuri līdz šim glabāti finanšu sektora stabilitātei. Gala vienošanās par to, cik no šiem 600 miljoniem eiro (420 miljoniem latu) varētu tikt atbrīvoti, pagaidām gan vēl nav.

Šis jautājums esot arī saistīts ar «Citadele bankas» pārdošanas stratēģiju, kura jau esot sagatavota un maija beigās tikšot iesniegta saskaņošanai Eiropas Komisijā.