Lembergs Vilnīti salīdzina ar Donu Kihotu

Lembergs uz lūgumu komentēt, kādu viņš redz konflikta atrisinājumu KNAB iekšienē, intervijā aģentūrai BNS teica, ka situāciju saprotot ļoti vienkārši, proti, KNAB priekšnieka vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks savu un atsevišķu politisko spēku interešu vārdā ir privatizējuši KNAB.

Uz jautājumu. kam ir šīs politiskās intereses, Lemberga atbildēja: «Ja atceramies žurnālistes Ilzes Jaunalksnes noklausītās telefona sarunas, tajās skaidri iezīmējās komunikācijas četrstūris - partija «Jaunais laiks» (tagad – «Vienotība»), žurnāliste Jaunalksne, sorosieši un KNAB vadība.»

«Jaunajam laikam» («Vienotībai») ir savas politiskās intereses, un savu politisko pozīciju nostiprināšanai viņi izmantojot tādu administratīvo resursu, kāds ir KNAB.

Uzvarēt politisko konkurentu atklātā politiskā cīņā ir daudz grūtāk, taču vieglāk, ja tajā iesaistās kāda no spēka struktūrām un konkurentu izolē no sabiedrības.

Šī izolācija gan nenozīmējot, ka cilvēks uzreiz tiekot ielikts cietumā, pilnīgi pietiekot, ja par viņu palaižot kādu baumu vai arī sāk pārbaudi. Šādos gadījumos sabiedrībai par konkrētu cilvēku uzreiz rodas aizdomas, šaubas. Bet iesēto šaubu sēklu varot izdiedzēt pietiekami lielu, klāstīja Ventspils mērs.

«KNAB ienāca jauns vadītājs - Normunds Vilnītis, kurš vēlējās šo iestādi padarīt par politiski neangažētu un brīvu no sorosiešu kontroles. Tādējādi tas, kas pašlaik notiek šajā iestādē, pēc būtības ir šo ekonomiski politisko grupējumu mēģinājums atbrīvoties no Vilnīša. Savukārt Vilnītis viens gluži kā Dons Kihots cīnās ar sorosiešu vējdzirnavām. Jāatzīst, ka tas viņam neizdodas viegli,» uzsvēra Lembergs.

Runājot par Ģenerālprokuratūras sagatavoto noslepenoto ziņojumu par Vilnīti, Lembergs norādīja, ka pašlaik nav iespējas to vērtēt, jo piemēram, Zaļo un zemnieku savienības valde un Saeimas deputāti par to neko nezinot.

Lembergam gan būtu interesanti uzzināt, kuri prokurori šo ziņojumu ir gatavojuši, jo, pēc Ventspils mēra domām, arī prokuratūrā, tāpat kā KNAB, ir pietiekami daudz politiski angažētu darbinieku.

«Patlaban šajā jautājumā nekādas konkrētas faktūras jau nav, ir tikai daudz dūmu, bet, no kurienes nāk uguns, patlaban nav zināms. Protams, šāda situācija neveicina nedz cīņu ar korupciju, nedz nostiprina tiesiskumu valstī, jo patiesā cīņa jau ir par to, lai kāds/i saglabātu savas iepriekšējās pozīcijas KNAB struktūrā,» pastāstīja Lembergs.

Ventspils mēram gan nav zināms, kāpēc ZZS ministri atbalstīja komisijas izveidi, kura izvērtēs Vilnīša atbilstību amatam. «Es nezinu, kāpēc viņi to atbalstīja. Man nav zināms šī lēmuma pamatojums,» viņš sacīja un piebilda, ka tomēr šādas komisijas izveidošana pati par sevi jau neko nenozīmējot, jo par uzticību KNAB iestādes vadītājam balso parlaments.

Lembergs sprieda, ka Vilnītim vienkārši neļaujot strādāt un atrisināt situāciju, taču Lembergs Vilnīša vietā būtu visus patriecis un nedēļas laikā jau ieviesis kārtību.

Vilnītim, tāpat kā ģenerālprokuroram, ir parlamenta piešķirtā uzticība, un viņam, pēc Ventspils mēra domām, vajadzēja tikt galā ar kārtības ieviešanu šajā iestādē. Taču pie šādas situācijas izveidošanās viņš kā iestādes vadītājs ir vainīgs.

«Šajā cīņā Vilnītim ir plaša fronte – ārpus iestādes viņam jācīnās ar premjeru no vienas puses un «Vienotību» – no otras, kas viņam politiski uzbrūk no ārpuses. Savukārt KNAB iekšienē viņam jācīnās ar ilgākā laika periodā izveidotām stingrām korporatīvām saitēm starp darbiniekiem, jo Strīķe un Vilks lielākajā daļā no KNAB amatiem ir ielikuši viņiem pietuvinātus cilvēkus,» pavēstīja Lembergs.

Kamēr nav pārliecinošu faktu un pierādījumu par pretējo, Vilnītim ir parlamenta uzticība līdz pat pilnvaru termiņa beigām. Ja kāds no darbiniekiem vēlas nodarboties ar politiku un negrib strādāt, viņš, pēc Lemberga teiktā, «jādzen ārā no iestādes».

Uz jautājumu, vai konflikta atrisinājumu KNAB iekšienē viņš saskata valdības izveidotās komisijas darba rezultātā, Lembergs atbildēja, ka viņš neticot nevienam, kamēr nav redzējis pierādījumus.

Ne reizi vien arī Lembergs ir saskāries ar dažādu iestāžu darbinieku nihilistisku attieksmi gan pret likuma garu, gan arī tā burtu, tālab bez neapstrīdamiem pierādījumiem viņš akli neuzticoties nevienai komisijai.

Turklāt, ja komisija saskatīs precīzus faktus vai pārkāpumus Vilnīša darbībā, tai jādod arī iespēja iestādes vadītājam paskaidrot savu rīcību, taču aizmuguriski notiesāt nedrīkstot nevienu.

«Mana pieeja šī jautājuma risināšanā ir ļoti vienkārša – ja kādam uzbrūk milzīgs kraukļu bars, viņš ir jāaizstāv. Vienalga – bukam, stirnai vai kādam staltbriedim. Vilnītis pret šo kraukļu baru ir jāizstāv. Man viņa vienkārši ir žēl,» atzina Lembergs.

Jau ziņots, ka valdība 15.martā nolēma izveidot komisiju, kas vērtēs Vilnīša atbilstību amatam.

Komisiju vadīs ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, tajā darbosies arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība), Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un tieslietu ministrs, valdības deleģētais pārstāvis Aigars Štokenbergs («Vienotība»).

Komisijai atzinums par Vilnīša atbilstību amatam jāiesniedz līdz 16.maijam.

Komisijas izveidošanu ierosināja Kalnmeiers pēc tam, kad prokuratūra izvērtēja KNAB darbinieku vēstuli par Vilnīša iespējamiem pārkāpumiem.