/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10380630t1ha27e.jpg)
Iespējams, valdība nejūt, ka arī sabiedrība kaut ko grib pietiekami stipri, intervijā «Latvijas Avīzei» teica bijušais premjerministrs, tagad bezpartijisks ekonomists Guntars Krasts.
Krasts: valdība nejūt, ka sabiedrība kaut ko grib pietiekami stipri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Man daudzi negribēs piekrist, tomēr tā ir, ka valdība vienmēr ieklausās, ko saka sabiedrība. Jā, tas notiek ar laika vai apjoma nobīdi – bet ieklausās. Kad sabiedrība uz kaut ko ir gatava, tad uz to «nobriest» arī valdība,» uzskata Krasts.
Viņš atzīmēja, ka pašlaik cilvēki ir visai defensīvā pozīcijā, jo noguruši un negatīvi noskaņoti, kolīdz piemin vārdu «reforma» vai, vēl sliktāk, «strukturālās pārmaiņas». «Līdz ar to arī politiķi kļūst piesardzīgāki un bažīgāki. Tāpēc pietrūkst attiecīgā līmenī pasniegtu īstermiņa uzdevumu, kas savietojami ar ilgtermiņa stratēģiju. Tagad iegājies dot nākotnes vīzijas – kopumā norakstītas no pasaulē sastopamām atziņām, bet mazāk attīstīts ir posms, kā līdz «gaišai nākotnei» nokļūsim,» teica Krasts.
Krasts tāpat pieļāva, ka, iespējams, premjers Valdis Dombrovskis (V) nav pietiekami stingrs un uzstājīgs attiecībā pret ministriem. «Viņš nelien iekšā ministriju plānos un tos nerevidē. Man bija jāvada nestabilāka un nedrošāka koalīcija, taču, kādu no pārstāvjiem ieliekot par premjeru, viņa rokās ieliek nesalīdzināmi lielāku varu nekā citiem ministriem vai partiju vadītājiem. Izvirzītais cilvēks var ietekmēt ministriju darbu, pierādot, ka tas kalpos kādām kopējām interesēm. Tas ir premjera ziņā, kā rīkoties šādās situācijās, kā tādu politiku veidot,» norādīja Krasts.