/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
ECC – organizācija, kas pārstāv lielāko daļu kruīza kompāniju, kas darbojas Eiropā, savā paziņojumā medijiem atklāj, ka pārtrauks izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā gadījumos, kad ostās ir nodrošinātas atbilstošas iespējas notekūdeņus nodot.
Kruīza kompānijas sper soli pareizā virzienā, tagad jāseko ostām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
„Tas ir solis pareizā virzienā,” atzīst Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs. „Neattīrītu notekūdeņu izgāšana Baltijas jūrā palielina draudus jau tā neveselajai jūras ekosistēmai. Mēs priecājamies, ka kruīza kompānijas ir to sapratušas un pieņēmušas šo lēmumu.”
Pagaidām Baltijas jūrā tikai trīs ostas no 20 atbilst ECC kruīza kuģu notekūdeņu uzņemšanas prasībām – Helsinki, Stokholma un Visbija. Visbiežāk kuģi notekūdeņus var glabāt vienu līdz trīs dienas, kas nozīmē, ka vēl joprojām ievērojama daļa no notekūdeņiem neattīrīti nokļūs Baltijas jūrā.
„Mēs šobrīd aicinām kruīza kompānijas strādāt kopā ar mums, lai panāktu arī pārējo ostu aprīkojuma uzlabošanu. Tāpat mēs uzskatām, ka piedāvāt adekvātas notekūdeņu uzņemšanas iespējas būtu katras valsts un pilsētas, kura vēlas uzņemt kruīza kuģus, atbildība un pienākums,” pauž Uģis Rotbergs.
Jau pirms diviem gadiem Pasaules Dabas fonds vērsās pie prāmju līnijām un starptautiskajām kruīza kompānijām, aicinot brīvprātīgi pārtraukt kuģu saimniecisko notekūdeņu izgāšanu Baltijas jūrā. Toreiz lielākā daļa no prāmju līnijām, kas veic pārvadājumus Baltijas jūrā, atsaucās aicinājumam, bet no starptautiskajām kruīza kompānijām piekrita tikai trīs.
Baltijas jūrā katru gadu viesojas vairāk nekā 350 kruīza kuģi, piestājot ostās vairāk nekā 2100 reizes. Aprēķināts, ka saimnieciskie notekūdeņi, kas tiek saražoti kuģos, satur aptuveni 113 tonnas slāpekļa un 38 tonnas fosfora – vielas, kas palielina Baltijas jūras eitrofikāciju. Notekūdeņi satur arī baktērijas, vīrusus un citus patogēnus, kā arī smagos metālus. Līdz šim brīdim lielākā daļa notekūdeņu tika izgāzti Baltijas jūrā.
Eitrofikācija tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras problēmu. Tā rada gan nopietnas ekoloģiskas, gan ekonomiskas sekas. Eitrofikācijas cēlonis ir palielināta barības vielu – t.sk. fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē, kā rezultātā novērojama, piemēram, spēcīga aļģu ziedēšana, veidojas mirušās zonas jūras gultnē u.c. problēmas jūras ekosistēmā.
Rīgas osta katru gadu uzņem aptuveni 80 kruīza kuģus.