/nginx/o/2018/07/17/10376364t1hfb65.jpg)
Apmēram simts pelēko roņu mazuļu un pieaugušo roņu, kas nedēļas nogalē uz ledus gabaliem pie Mangaļsalas mola piesaistīja daudzu interesentu uzmanību, ir devušies tālāk Baltijas jūras ūdeņos un mazuļiem nekas nekait, otrdien vēsta «Neatkarīgā», atsaucoties uz dzīvnieku pazinēju teikto.
«Iedzīvotāji varēja skatīties uz roņiem, taču tie nebija apdraudēti. Mazuļi bija sasnieguši jau peldēšanas vecumu, tāpēc svētdien tie devās tālāk ūdeņos,» norādīja Rīgas zooloģiskā dārza atbalsta biedrības vadītājs Ingmārs Līdaka. Viņš uzsvēra, ka vienīgais ienaidnieks roņiem ir suņi - to kodumi var būt liktenīgi, jo roņiem brūces dzīst ļoti grūti.
«Lielais roņu skaits Mangaļsalā izskaidrojams ar vējiem. Tie atpūtuši ledu, visticamāk, no Rīgas līča ziemeļdaļas līdz pašam līča dienvidu galam. Acīmredzot tas bijis ledus, uz kura sadzimuši pelēko roņu mazuļi. Man nav zināms, ka tik daudz roņu būtu līdz šim atpūsts līdz pašai līča dienvidu piekrastei. Tā ka tā varētu būt pirmā reģistrētā reize ar tik daudz roņiem uz ledus,» skaidroja zoologs Valdis Pilāts.
Cilvēki vēlas palīdzēt
Zoologi norāda, ka situācija – liedagā gulošs ronēns - cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi palīdzēt, taču bieži palīdzības mēģinājumi nodara mazulim lielāku kaitējumu nekā mierīga dzīve pludmalē. Pelēkajiem roņiem mazuļi dzimst martā un aprīlī. Mātītes labprāt izvēlas dzemdēt jūrā uz dreifējošiem ledus gabaliem, kur mazie ronēni ir pasargāti no plēsēju uzbrukumiem. Pēc siltākas ziemas roņu mātītes dzemdē uz sauszemes mazo Igaunijas saliņu piekrastē.
Pirmās nedēļas roņu mazulis ir klāts ar baltu un pūkainu kažoku, kas palīdz maskēties uz sniega fona, taču galīgi nav piemērots peldēšanai. Apmēram mēnesi mazulis barojas ar mātes pienu un strauji aug. Pēc tam ronēnam ir jāsāk patstāvīga dzīve – jāiemācās ķert zivis.
Cilvēku palīdzība nav nepieciešama
Roņu mazuļiem, ja tie izskatās veselīgi un labi paēduši, cilvēku palīdzība nav nepieciešama. Visticamāk, ka ronēna mamma barojas jūrā un drīz vien to nāks pabarot. Tādēļ, ja, pastaigājoties gar jūras krastu, savā ceļā gadās sastapt roņa mazuli, to var vērot pa gabalu, netraucējot.
«Palīdzība vajadzīga tikai ļoti vājam vai savainotam mazulim, bet arī tad vienmēr jāsazinās ar Vides valsts dienestu vai Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu. Roņi ir aizsargājami dzīvnieki, un tos aizliegts patvaļīgi pārvietot,» piebilst Līdaka.
Pelēkais ronis ir visbiežāk sastopamais ronis Baltijas jūrā
Pelēkais ronis ir lielākais un visbiežāk sastopamais ronis Baltijas jūrā. Latvijas piekrastē sastopama pelēko roņu Baltijas jūras pasuga – tos bieži var novērot gan piekrastes ūdeņos, gan upju lejtecēs. Pašlaik Baltijas jūrā dzīvo apmēram 15 000 roņu, taču 20.gadsimta otrajā pusē pārmērīgu medību un jūras piesārņojuma ietekmē to skaits strauji saruka. Lai apturētu pelēko roņu samazināšanos, suga iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā un tos aizliedza medīt.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)