Pirmās nedēļas roņu mazulis ir klāts ar baltu un pūkainu kažoku, kas palīdz maskēties uz sniega fona, taču galīgi nav piemērots peldēšanai. Apmēram mēnesi mazulis barojas ar mātes pienu un strauji aug. Pēc tam ronēnam ir jāsāk patstāvīga dzīve – jāiemācās ķert zivis.
Cilvēku palīdzība nav nepieciešama
Roņu mazuļiem, ja tie izskatās veselīgi un labi paēduši, cilvēku palīdzība nav nepieciešama. Visticamāk, ka ronēna mamma barojas jūrā un drīz vien to nāks pabarot. Tādēļ, ja, pastaigājoties gar jūras krastu, savā ceļā gadās sastapt roņa mazuli, to var vērot pa gabalu, netraucējot.
«Palīdzība vajadzīga tikai ļoti vājam vai savainotam mazulim, bet arī tad vienmēr jāsazinās ar Vides valsts dienestu vai Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu. Roņi ir aizsargājami dzīvnieki, un tos aizliegts patvaļīgi pārvietot,» piebilst Līdaka.
Pelēkais ronis ir visbiežāk sastopamais ronis Baltijas jūrā
Pelēkais ronis ir lielākais un visbiežāk sastopamais ronis Baltijas jūrā. Latvijas piekrastē sastopama pelēko roņu Baltijas jūras pasuga – tos bieži var novērot gan piekrastes ūdeņos, gan upju lejtecēs. Pašlaik Baltijas jūrā dzīvo apmēram 15 000 roņu, taču 20.gadsimta otrajā pusē pārmērīgu medību un jūras piesārņojuma ietekmē to skaits strauji saruka. Lai apturētu pelēko roņu samazināšanos, suga iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā un tos aizliedza medīt.