«Daimler» lietā kukuļiem tērēti vairāk nekā trīs miljoni latu

Izmeklētāji sadarbojas ar Vācijas kolēģiem - Štutgartes prokuratūras un Bādenes-Virtembergas policijas amatpersonām, kas veic izmeklēšanu par rūpnīcas «Mercedes Benz» autobusu nozares bijušo darbinieku saistību ar kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām.

KNAB kriminālprocesa ietvaros vairākas personas atzinis par aizdomās turētajām iespējamajā Rīgas pašvaldības amatpersonu kukuļošanā, ko ar starpnieku palīdzību veikušas «Daimler» meitas uzņēmuma «Evo Bus» amatpersonas.

Kriminālprocess ierosināts par to, ka «Evo Bus» amatpersonas laikā no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 «Mercedes Benz» autobusu iegādes organizēšanu, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstināja iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguva līdzekļus nelikumīgiem maksājumiem valsts amatpersonām par iepirkuma nodrošināšanu. Patlaban konstatēts, ka kukuļošanas starpnieki šim mērķim saņēmuši vairāk nekā 4,3 miljonus eiro.

Izmeklējamās darbības kriminālprocesā 2010.gada decembrī kvalificētas kā kukuļņemšana, starpniecība kukuļošanā, kukuļdošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Kriminālprocesa ietvaros veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp kratīšanas Latvijā un ārvalstīs. Uzskatot, ka iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, KNAB izmeklētājs vairākas personas atzinis par aizdomās turētajām.

Kā ziņots, «Daimler» kukuļošanas lietā nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un SIA «Rīgas satiksme» (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Piektdien KNAB veica kratīšanu RS telpās un, iespējams, vēl citur lietā par «Daimler» dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām. Nedēļas nogalē izmeklētāji veikuši vēl vairākas procesuālās darbības šajā lietā.

Kopējo aizturēto skaitu un citas ar lietu saistītas detaļas KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj. Aģentūrai LETA zināms, ka Tenis aizturēts sestdienas vakarā Daugavpilī. Tiesa drīzumā paziņos, vai viņš tiks apcietināts.

KNAB izmeklētāji bija aizturējuši arī kādu privātpersonu Raimondu Krastiņu, taču Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa svētdien atteica KNAB lūgumu viņu apcietināt, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Tagad Krastiņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

50 gadus vecais daugavpilietis Tenis savulaik ieņēmis daudzus ietekmīgus amatus, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Padomju laikā ieguvis dzelzceļnieka izglītību un strādājis «Rīgas vagonu rūpnīcā», kā arī bijis aktīvs komjaunietis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tenis pievērsās uzņēmējdarbībai, bet nedaudz vēlāk - arī politikai. Viņš bija 6.Saeimas deputāts (ievēlēts no Demokrātiskās partijas «Saimnieks»), Akcizēto preču padomes un Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.

1999.gadā Tenis iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), un, tai nonākot pie varas Rīgas domē, viņš 2001.gadā kļuva par mēra Bojāra ārštata padomnieku transporta jautājumos. Gadu vēlāk Tenis tika iecelts par pašvaldībai piederošās AS «Rīgas Centrāltirgus» valdes priekšsēdētāju, bija arī padomes loceklis RS un AS «Rīgas starptautiskā autoosta». Visus šos amatus viņš zaudēja līdz ar varas maiņu Rīgas domē 2005.gadā.

Līdz ar Teni no RS padomes 2005.gada vasarā tika atcelts arī tās priekšsēdētājs bijušais Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Guntis Pilsums («Jaunais centrs») un padomes locekļi Jānis Dinēvičs (LSDSP), Sergejs Dolgopolovs (JC) un Oļegs Ščipcovs (JC).

2005.gad sākumā KNAB konstatēja, ka Tenis un Pilsums ilgstoši atradušies interešu konfliktā, ieņemot vairākus amatus pašvaldības uzņēmumos.

2009.gadā Tenis kandidēja Daugavpils novada domes vēlēšanas no Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC saraksta. LPP/LC togad pieslējās arī Bojārs, kurš kandidēja Rīgā. Abi gan netika ievēlēti.

Tenim patlaban pieder kapitāldaļas trīs uzņēmumos - 100% SIA «Royal Graphics», 88% «City Line» un 37% SIA «Viesnīca «Vita"», liecina «firmas.lv» informācija.

Laikraksts «Dienas Bizness» 2008.gadā bija iekļāvis Teni «Latvijas 1000 miljonāru» sarakstā.

«Baltic Screen» 2007.gada vasarā vēstīja par kādu dīvainu darījumu ar nekustamo īpašumu, kurā Tenis un advokāts Modris Supe katrs kļuva par aptuveni vienu miljonu eiro turīgāki. Abi no sev piederošās SIA «Reaģents A» 2006.gada janvārī par tiem laikiem aizdomīgi mazu summu - kopumā tikai 25 000 latu - ieguvuši 1,6 hektārus zemes Rīgā, Krustpils ielā, ko gadu vēlāk pārdevuši jau par 1,474 miljoniem latu AS «Mēbeļu nams». Tādējādi katrs no viņiem šajā darījumā nopelnīja 724 500 latus.

Kā ziņots, ASV Tieslietu ministrija kompāniju «Daimler» apsūdzēja kukuļdošanā miljoniem dolāru apjomā amatpersonām vismaz 22 valstīs. «Daimler» pērn aprīlī atzina savu vainu apsūdzībās un piekrita samaksāt 185 miljonus dolāru (96,9 miljonus latu), lai noregulētu šo lietu.

ASV izmeklētāju pērn publiskotie materiāli liecina, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumi iegādātos «Daimler» ražotos «Mercedes Benz» autobusus, kurus pasažieru pārvadāšanai RS izmanto joprojām. Nelegālie maksājumi veikti laika posmā no 1998. līdz 2002.gadam.

«Daimler» ar savu meitasuzņēmumu «MB Turk» un «EvoBus» starpniecību Rīgas domei pārdeva vairāk nekā 100 autobusu vairāku desmitu miljonu latu vērtībā. Lai saņemtu pasūtījumus, doti kukuļi.

Publiski pieejamais, ASV apgabaltiesā apstiprinātais vienošanās dokuments par noregulējumu liecina, ka nauda caur dažādām ārzonas kompānijām un ražotāja pārstāvjiem Rīgas domes amatpersonām maksāta vairākkārt.

Pēc šīs informācijas publiskošanas pērn pārbaudi Latvijā sāka KNAB.

Laikā, kad notika kukuļdošana, nomainījās trīs Rīgas mēri - no 1997. līdz 2000.gadam šo amatu ieņēma Andris Bērziņš (tolaik LC), viņu nomainīja Andris Ārgalis (tolaik TB/LNNK), bet no 2001.gada Rīgas domi vadīja Bojārs.

Vicemēra krēslu šajā laikā ieņēmuši Ārgalis, Juris Rītiņš (DPS), Juris Visockis (LC), Inese Vaidere (TB/LNNK), Sergejs Dolgopolovs (tolaik TSP) un Aivars Kreituss (tolaik DP).

Satiksmes un transporta lietu komiteju līdz 2001.gadam vadīja Linda Baltiņa (LC), bet viņu nomainīja Pilsums. Savukārt Satiksmes departamenta direktors visus šos gadus bija Ivars Zarumba.

Jaunu autobusu iepirkšana, nomainot savu laiku nokalpojušos dzeltenos «Ikarusus», Rīgā sākās ap 1997.gadu ar Pasaules Bankas atbalstu. Vēlāk ar «MB Turk» bez konkursa tika slēgti vairāki papildu līgumi, savukārt 2001.gadā noslēdzās konkurss par vērienīgu autobusu iepirkumu nākamajiem pieciem gadiem. Tajā kopā ar «Mercedes» uzvarēja arī «Neoplan» un «Ikarus».