Balvu par mūža ieguldījumu mūzikā saņems Ilmārs Dzenis

Dzenis uzstājies neskaitāmos koncertos visos kontinentos, kur vien mīt latvieši, un viņa balss iemūžināta gandrīz 20 albumos. Turklāt dziesminieks radījis aiz sevis veselu dziedoņu paaudzi, kura turpina šo demokrātisko tradīciju - dāvināt klausītājam vieglu, sentimentālu un patīkamu priekšnesumu.

Dzenis dzimis Daugavpilī 1931.gada 5.decembrī skolotāju ģimenē, un savu mīlestību pret mūziku viņš mantojis no vecākiem, kuri bijuši čakli skaņuplašu pircēji, turklāt tēvs spēlējis vijoli. Jau bērnībā zēns iepazina un iemīļoja ne tikai mātes dziedātās tautasdziesmas, bet arī tolaik populāro dziedoņu Aleksandra Kortāna, Marisa Vētras, Tāļa Matīsa, Edvīna Krūmiņa un citu skaistās balsis un lipīgās melodijas. Šīs «Latvijas laika» dziesmas vēlāk kļuva par būtisku sastāvdaļu Dzeņa repertuārā.

Vēlāk Dzeņa ģimene pārceļas uz Jelgavu, no kurienes 2.pasaules kara laikā Ilmārs ar māti devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur, latviešu apmetnē Eslingenā, arī sākās Dzeņa mūziķa gaitas - par klavierstundām viņš skolotājam maksāja ar cigaretēm un muzicēja vietējā ballīšu ansamblī. Izceļojis uz ASV, Ilmārs Dzenis 30 gadus pavadīja Čikāgā, pēc tam pārcēlās uz Floridu un sāka ar smagu fizisku darbu dzelzslietuvē, viņš absolvēja augstskolu kā būvinženieris, taču mūzika visus šos gadus bijusi lielākā mīlestība un vaļasprieks.

1961.gadā Dzenis iesaistījās Alberta Legzdiņa dibinātajā grupā «Čikāgas piecīši». Viņš dziedāja gan kopējā ansamblī, gan solo, un šajā sastāvā 11 gadu laikā tika izdotas sešas skaņuplates un notikuši neskaitāmi koncerti trimdas latviešu publikai. Tolaik Dzeņa skaisto balsi iepazina un iemīļoja arī dzimtenē - Latvijā, kur šīs skaņuplates nebija nopērkamas, bet radinieku sūtītās plates tika kopētas magnētiskajās lentēs, un tādējādi ieraksti ceļoja no rokas rokā. Kopš 60.gadiem neviena kārtīga mājas ballīte vairs nebija iedomājama bez Dzeņa balss, kuras liriskās vibrācijas patīkami atšķīrās no vietējo estrādes dziedoņu brīžam uzspēlētā patosa.

1972.gadā Dzenis sāka savu solokarjeru un izpildīja gan latviešu tautasdziesmas un tradicionālās dziesmas, piemēram «Pūt, vējiņi», «Pie Dzintara jūras» un citas, gan melodijas no 30.gadu «Bellacord Electro» skaņuplatēm, gan jau Amerikā saklausītas vietējās dziesmas un populārus rietumu grāvējus - «Taurenītis», «Dilaila», «Krodziņā» un citas.

Neskaitot plates, kas izdotas «Čikāgas piecīšu» sastāvā, Dzenim izdoti 12 soloalbumi, pēdējais no tiem «Lai dzīvo trešā jaunība» izdots 2004.gadā. Visus šos gadus dziesminieks aktīvi muzicējis un vairākkārt ir notikušas apjomīgas koncertturnejas pa Latviju, bet 2002.gadā kopā ar «Emburgas zēniem» pēdējoreiz apceļota Kanāda un ASV.

Šogad māksliniekam apritēs 80 gadi, viņš joprojām regulāri sniedz koncertus vietējai Floridas latviešu sabiedrībai, un viņa ieraksti ir klausītāju pieprasīti un regulāri skan latviskajās radiostacijās.

Ilmārs Dzenis par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā tiks godināts «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas» apbalvošanas pasākumā 22.februārī Latvijas Nacionālajā teātrī.

Šogad «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas» apbalvošanas pasākumā mūziķi tiks apbalvoti 16 nominācijās.