Vidējais cilvēktirdzniecības upura profils Latvijā: 23-28 gadus veca pilsētniece

Pēc Īrijas Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, 2010. gada pirmajos deviņos mēnešos uzturēšanās atļaujai Īrijā pieteikušies 1487 trešo valstu pilsoņi, pamatojoties uz laulībām ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni. No tiem 286 pieteikumi saņemti no Pakistānas pilsoņiem (128 precējušies ar Latvijas valsts piederīgajiem). Kopumā uzturēšanās atļauju pieprasījuši 293 trešo valstu pilsoņi, kas precējušies ar Latvijas pilsoņiem.

Pēc Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas, 2009. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 – ar Indijas, 20 – ar Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem. Savukārt 2010. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, 37– ar Indijas, 17 – ar Bangladešas, 11– ar Nigērijas pilsoņiem.

Sandra Zalcmane, «Patvērums «Drošā māja» vadītāja: «2010. gadā palīdzība nodrošināta 16 cilvēktirdzniecībā cietušām personām, no kurām 10 cietušas tieši no fiktīvām laulībām, - tas ir 63% no visiem identificētajiem gadījumiem. Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Saldus pilsētas, Valmieras, Limbažu, Alūksnes, Tukuma, Neretas, Brocēnu novadi – tās ir vietas, no kurām galvenokārt pagājušā gadā nākuši upuri. Prostitūcijā iesaistītas 5 sievietes, par darba tirdzniecību tika runāts 2 gadījumos. Palīdzība tika sniegta arī ambulatori vairāk nekā 40 gadījumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību. Upuru vidējais profils šobrīd ir 23-28 gadus vecas pilsētnieces, kam ir vidējā vai augstākā izglītība, neprecējušās, ir bērni vai arī ir gaidībās.«  

Santa Dālmane, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās nodaļas 3. sekretāre: «Kopumā ir jāsecina, ka noslēgto laulību skaits ar trešo valstu pilsoņiem Īrijā ir nedaudz mazinājies, tas gan ir saistāms arī ar to, ka, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas ierosinājuma, pateicoties Īrijas kompetento iestāžu vēlmei sadarboties, 2010. gada otrajā pusē Īrijā tika ieviesti papildu birokrātiskie šķēršļi šādu laulību noslēgšanai (tika pieprasītas izziņas par ģimenes stāvokli, notika dzimšanas apliecību legalizācija utt.). Redzams, ka arī informatīvās kampaņas ir devušas savus rezultātus.

No vēstniecībām esam saņēmuši informāciju, ka pagājušajā gadā visbiežāk palīdzība bijusi nepieciešama gadījumos, kad pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs ir atņēmis ceļošanas dokumentu, lai sieva nevarētu izbraukt ārpus valsts, kamēr viņš nesaņems attiecīgās valsts uzturēšanās atļauju. Bijuši arī fiksēti gadījumi, kad jaunais vīrs tūlīt pēc noslēgtās laulības sāk pielietot fizisku spēku, ierobežo jaunās sievas pārvietošanās/ sazināšanās iespējas un tml. Šādā situācijā visbiežāk jaunā sieva apzinās, ka ir noslēgusi fiktīvu laulību/ vai arī sāk apzināties šādas laulības sekas un vēršas pēc palīdzības vēstniecībās, lai saņemtu jaunu ceļošanas dokumentu un ziņu par fiktīvo laulību precedentu. Attiecīgi šādos gadījumos vēstniecība, formējot šo pagaidu ceļošanas dokumentu, vienlaicīgi sazinās ar radiniekiem un paziņām Latvijā un sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem dienestiem ārvalstīs, lai cietusī persona saņemtu pirmo palīdzību (naktsmītni, pārtiku). Tāpat personām tiek lūgts uzrakstīt iesniegumu, lai gadījumos, kad iepriekš cita solītā darba vietā ir bijis jāstājas fiktīvās laulībās, vēstniecības rīcībā būtu dokuments, uz kura pamata tad jau kompetentās drošības iestādes varētu uzsākt lietas izskatīšanu. Tāpat ir bijuši precedenti, kad Latvijas valsts piederīgās, stājoties šādās fiktīvās laulībās ārvalstīs, tikušas apcietinātas. Šādos gadījumos vēstniecība ir noskaidrojusi aizturēšanas apstākļus un tālākās iespējamās sekas. Pēdējā gada laikā vēstniecības un Konsulārais departaments ir saņēmuši arī pieprasījumus pēc palīdzības ārvalstīs noslēgtas laulības šķiršanā/ anulēšanā.»

Biedrības speciālisti norāda, ka vidēji nedēļā tiek sniegtas 1-2 konsultācijas, kuru laikā tiek informēts par cilvēktirdzniecības formām, riskiem, skatīti darba līgumi. Sniedzot konsultācijas klātienē, tiek stāstīts, kā nekļūt par fiktīvo laulību upuriem, tiek reaģēts uz potenciālo klientu radinieku zvaniem. Nepieciešamības gadījumos speciālisti dodas pie klientiem. 2011. gadā «Patvērums «Drošā māja» ar sadarbības partneru un atbalstītāju palīdzību plāno turpināt ne tikai rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no cilvēktirdzniecības cietušām personām, bet arī turpinās 2009. gadā iesākto sabiedrības informēšanu par fiktīvo laulību riskiem. No 19. janvāra biedrība uzsāk informatīvu kampaņu «Fiktīvas laulības – slazds!», kuras ietvaros sabiedrība tiks informēta par riskiem, slēdzot fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem par vai bez atlīdzības, kā arī veikta aptauja, lai uzzinātu sabiedrības informētības līmeni attiecībā uz fiktīvajām laulībām. Tiek plānotas plašas interaktīvas aktivitātes vietās no kurām cilvēki dodas ārpus Latvijas.

19. janvārī biedrības «Patvērums «Drošā māja», kas ir vienīgā organizācija, kura no 2007. gada ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem, rīkotajā preses konferencē tika paziņots, ka steidzami nepieciešamas izmaiņas Krimināllikumā, kas ļautu sodīt fiktīvo laulību organizatorus. Tāpat biedrības pārstāvji informēja, ka cīņā ar pieaugošo cilvēktirdzniecības problēmu apvienojušies ne tikai valsts, pašvaldības un nevalstiskais sektors, bet arī uzņēmēji. 

«Pēc šī brīža Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, personas, kas organizē sieviešu nosūtīšanu uz ārvalstīm, lai tās slēgtu fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem, sodīt var tikai tādā gadījumā, ja vervēšana notikusi ar viltu, pielietojot draudus vai vardarbību. Ja vervētājs pirms braukšanas atklāti izstāsta, ka sieviete brauc fiktīvi precēties, nevis, piemēram, strādāt, un tiek panākta viņas piekrišana, sods Krimināllikumā nav paredzēts. Tāpēc, lai aizsargātu gan Latvijas, gan arī visas Eiropas Savienības (ES) kopējo telpu no pieaugošiem nelegālās imigrācijas draudiem un mazinātu cilvēktirdzniecības riskus, nepieciešams nekavējoties uzsākt diskusiju par grozījumiem Krimināllikumā, kas ļaus nodrošināt iespēju sodīt fiktīvo laulību organizētājus. Ir svarīgi saprast, ka cilvēktirdzniecība, pirmkārt, ir organizēts bizness, kurā iesaistīti noziedzīgie grupējumi,» informēja Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators.

«Esam priecīgi, ka sabiedrības informēšanā iesaistās ne tikai Latvijas un ārvalstu mediji, bet arī uzņēmēji. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem - Philip Morris Latvia, kurš kampaņas preventīvajiem mērķiem piešķīris līdzfinansējumu. Ceru, ka arī citi uzņēmumi un organizācijas sekos viņu piemēram un sniegs savu ieguldījumu, lai pasargātu savus līdzcilvēkus un tuviniekus no šīs visā pasaulē izplatītās cilvēku tirgošanas,» uzsver S. Zalcmane. Vairāk informācijas par kampaņu «Fiktīvas laulības – slazds!» un iespēju atbalstīt «patverums-dm.lv». 

Preventīvajos pasākumos aktīvi iesaistījies arī Rīgas domes (RD) Labklājības departaments. Tā direktore Inese Švekle norāda: «Kaut arī cilvēktirdzniecības problēma šobrīd kļūst arvien aktuālāka un valsts un to institūcijas pievērš tai aizvien lielāku uzmanību, tomēr par šo parādību sabiedrībai ir maz informācijas. Vairumam potenciālo upuru ir vājas zināšanas par risku tikt iesaistītiem cilvēku tirdzniecībā, tāpēc nepieciešams veikt preventīvus pasākumus - rīkot informatīvās kampaņas, seminārus, konferences, izplatīt informāciju skolās (9.-12. klašu audzēkņiem), kā arī veicināt cilvēktirdzniecības novēršanu un palīdzības sniegšanu upuriem, sekmējot iesaistīto profesionāļu sadarbību. RD Labklājības departaments jau pagājušajā gadā sadarbībā ar biedrību «Patvērums «Drošā māja» Rīgā par minēto tēmu apmācīja 60 sociālā darba speciālistus. Arī 2011. gadā vēlamies aktīvi līdzdarboties biedrības rīkotajās aktivitātēs cilvēktirdzniecības mazināšanai. Šobrīd sagatavotie 20 000 bukletu (latviešu un krievu valodās) «Cilvēku tirdzniecības novēršana», ir materiāls, kas ir domāts prevencei un tiks izmantots kampaņā «Fiktīvas laulības – slazds!»

Par «Patvērums «Drošā māja»:

Biedrība «Patvērums «Drošā māja» ir dibināta 2007. gada 6. augustā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību; veicinot cilvēku tirdzniecībā cietušu personu rehabilitāciju un reintegrāciju sabiedrībā; nodrošinot atbalsta pakalpojumus legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem,   bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss; veidojot interaktīvas apmācības formas un attīstot sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām un kristīgajām organizācijām Latvijā un pasaulē. 2010. gada septembrī biedrība saņēma sabiedriskā labuma statusu. NVO «Patvērums «Drošā māja» ir vienīgā organizācija, kas no 2007. gada ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem un turpinās iesākto arī 2011. gadā.

2010. gadā «Patvērums «Drošā māja» saņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pateicību par nozīmīgu darbu cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā. Biedrība aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā un masu medijos, darbojas kā aktīva partnere citām NVO, valstij un pašvaldībām. Biedrība darbojas arī Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla ietvaros. Vairāk informācijas «patverums-dm.lv».