Kā Ziemassvētkus svin pasaulē

Galvenās latviešu tautas Ziemassvētku tradīcijas ir svētku naktī ēst deviņus ēdienus, starp kuriem noteikti jābūt zirņiem, pīrāgiem un cepetim, kā arī vilkt bluķi, iet čigānos jeb budēļos un dāvināt dāvanas.

Līdzīgas tradīcijas sastopamas dažās citās valstīs, taču ir arī daudz citu Ziemassvētku svinēšanas paražu.

Valstīs, kurās vairums iedzīvotāju ir katoļticīgie — Polijā, Čehijā, Itālijā, Spānijā —, sākot ar baznīcām, veikalu skatlogiem, dažādām sabiedriskajām vietām un beidzot ar dzīvokļiem, tiek iekārtotas dekorācijas ar Betlēmes atainojumu un Jēzus dzimšanu.

Dekorācijās tiek atainota kūtiņa, kurā dzimis Jēzus bērniņš, un visi tēli, kas šajā notikumā piedalījušies — Jāzeps, Marija, pats Jēzus, aitas, govis, gani un trīs Austrumu ķēniņi.

Ziemassvētku bluķa vilkšana raksturīga ne tikai latviešiem. Bluķi Ziemassvētkos velk arī daudzās Eiropas valstīs, lai, to sadedzinot, iznīdētu visu slikto un ļauno.

Bluķa dedzināšanas tradīciju daudzas tautas saista ar labklājības vairošanu. Francijā saskaņā ar tradīciju Ziemassvētku bluķis ir jāapēd. Taču frančiem Ziemassvētku bluķis ir rulete jeb, kā mēs teiktu, «rolbiskvīts», kas apliets ar šokolādi un izrotāts ar marcipāna sēnītēm un meža rūķīšiem.

Latvieši Ziemassvētku vakarā dzied: «No Ziemassvētku eglītes man spīd daudz gaišas svecītes…». Savukārt tajās zemēs, kurās egles neaug, rasta iespēja, kā šo problēmu atrisināt. Tuvojoties svētkiem, miljoniem Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikas ziemeļos izaugušu vai īpaši izaudzētu eglīšu tiek izsūtītas uz valstīm, kurās egles neaug. Līdz ar to arī, piemēram, karstajā Latīņamerikā var nopirkt Kanādā vai Skandināvijā izaugušu skaistuli.

Pie Ziemassvētku dāvanām bērni visagrāk tiek Holandē. Viņi tās saņem jau no 6. decembra, jo tad ceļojumu pa valsti sāk Svētais Nikolass — tā ir svinīga procesija, kas virzās no valsts dienvidiem uz ziemeļiem. Svētais Nikolass ir tērpies nevis anglosakšu sarkanajā mētelī ar sermuliņādas apmali, bet melni violetā bīskapa tērpā ar augstu cepuri galvā.

Tā kā Svētais Nikolass ar savu svītu no tālajiem dienvidiem ieradies zirgos, tad, protams, ir jāpabaro arī zirgi, tāpēc bērni savas kurpītes piepilda ar sienu un cukuru Svētā Nikolasa zirgiem. No rīta viņi tās atrod pilnas ar riekstiem un konfektēm.

Visvēlāk dāvanas saņem Spānijas bērni, kas 5. janvāra vakarā, Zvaigznes dienas priekšvakarā, savas kurpītes piepilda ar salmiem. Naktī ar tiem mielojas Triju Karaļu kamieļi. Karaļi pateicībā par kamieļu pabarošanu atstāj bērniem dāvanas.

Anglijā, kur ikvienā mājā parasti ir kamīns, bērni vakarā pie tā uzkar savas zeķītes. Ziemassvētku naktī pa kamīna skursteni istabā ieveļas Santa Klauss un piepilda zeķītes ar dāvanām un saldumiem. Šī tradīcija ir zināma arī Amerikas bērniem. 

Francijā, kur klimats ir siltāks un mājās nav kamīnu, Ziemassvētku vakarā bērni savas kurpītes izliek aiz durvīm un no rīta skrien skatīties, ko Tēvs Noels tur ielicis.

Itālijas bērnu apdāvinātāja Burvju Feja arī ierodas caur skursteni, un viņa to dara Zvaigznes dienā — 6. janvārī. Katrā mājā viņa ieliek dāvanas īpašā lielā krūzē.

Meksikāņu bērniem tiek spilgti izkrāsota krūze vai vēderaina figūra, saukta par «pinatu». To piepilda ar dāvanām un saldumiem un pakar pie griestiem. Bērniem aizsien acis un rokā iedod garu nūju, ar kuru «pinatu» nokratīt zemē.

Zviedrijā, kur zem katras mājas, klēts un kūts dzīvo rūķīši, Ziemassvētkos viņi uzņemas apdāvināt čaklākos, godīgākos un kārtīgākos bērnus.