Alūksnes un Apes novados daudzviet meža cūkas paspējušas izrakņāt kartupeļu laukus. Šobrīd gatavojas ziemas kvieši, kas arī tām labi garšo. Lai sējumus un stādījumus nosargātu, lauksaimnieki cer uz mednieku palīdzību.
Meža cūkas jau uzklūp jaunajiem kartupeļiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagaidām lielu postījumu nav
"Par lieliem postījumiem nevar runāt, taču šur tur īpašniekiem ir jau norakts kāds stūrītis kartupeļu. Turpmāk paredzams, ka cūkas būs tur, kur aug ziemas kvieši. Mednieki jau apmēram zina tās vietas, kuras ir jāsargā. Neko citu nevar darīt – jāsēž tornī, jāgaida un jāmedī meža cūkas. Parasti tās baroties iziet krēslas stundās, tomēr droši pateikt nevar, kad tās nāks vai nenāks," spriež Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris par medībām Laimonis Kļaviņš.
Viņš secina, ka arī cūkas šajā karstajā laikā negrib līst laukā no meža. Tomēr iespējams, ka jau pēc 17.00 tās dodas uz kartupeļu lauku. Bet citreiz cūkas var parādīties tikai uz rīta pusi. "Tas nozīmē, ka mednieks var sēdēt tornī visu nakti arī velti. Turklāt medīt atļauts tikai tad, ja mērķis ir labi saskatāms. Tiesa, tagad naktis ir gaišas, tikai pāris stundas ir tumšākas," norāda L.Kļaviņš.
Aktīvie mednieki sargā laukus
Bejas mednieku kolektīva vadītājs Arvīds Bērzkalns atzīst, ka arī viņa kartupeļos bijušas meža cūkas, lai gan lauks atrodas gandrīz Bejas centrā. "Agrāk stādītos kartupeļus var jau ēst, un cūkas tos atrod. Pie katra stūra tās nosargāt nevar. Tiesa, pie lielākajiem laukiem ir torņi un tur sēž mednieki. Ne tikai ziemas kviešos, arī auzās meža cūkas varētu mieloties apmēram pēc nedēļas," stāsta mednieks. Kolektīva rīcībā ir pārvietojami torņi, kurus aizved tur, kur tiek apdraudēti sējumi vai stādījumi. "Kaut ko jau nosargāt var. Ja izšauj, tad kādu nedēļu cūkas tur nerādās. Taču nekad nevar zināt, kur tās parādīsies. Gadās, ka torni gan uzslej, bet cūkas tā arī neatnāk," atzīst A.Bērzkalns. Tiesa, aktīvu mednieku ir kļuvis mazāk. Tāpēc labi tur, kur nav lauku, kas jāsargā.
Biedē ar dažādām metodēm
Tiesa, meža cūku medīšana nav vienīgais veids, kā pasargāt lauksaimniecības kultūras no tām. Sevišķi par to jādomā tiem lauksaimniekiem, kuri nevēlas slēgt līgumus ar mednieku kolektīviem par medīšanu savās platībās. Mazākiem laukiem apkārt mēdz sakarināt skārda bundžas, kas vējā skan. L.Kļaviņš norāda, ka var izmantot arī dažādas smaržvielas, kas nav patīkamas ne cilvēkiem, ne meža zvēriem. Specializētajos medību piederumu veikalos ir aerosola baloniņi, kuru saturs nav patīkams ožai. Tad varētu būt ieteicams līdzeklis nelielu lauku īpašniekiem, tikai tas jālieto saskaņā ar norādēm: ik pa 8 – 10 metriem pa lauka perimetru ierokami stabiņi, pie kuriem piestiprina filca strēmeles, uz kurām izsmidzina aerosolu. Apmēram ik pēc 3 – 4 nedēļām tās "jāiesmaržina" no jauna. "Daži izmanto elektrisko ganu, citi atskaņo mūziku. Katrā vietā cilvēki izdomā kaut ko, bet visefektīvākais ir drāšu pinuma žogs, kuru ierok zemē, lai meža cūkas neparaktos zem tā," uzskata L.Kļaviņš.
**
fakti
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā uzskaitītas 5623 meža cūkas.
Mednieki saņēmuši atļaujas nomedīt 4338 meža cūkas jeb 78 procentus.