/nginx/o/2018/07/17/10343442t1h7285.jpg)
Vasara ir laiks, kad lielāka uzmanība jāpievērš gaļas apstrādei, taču aktuāls šis jautājums vienmēr bijis medniekiem, jo Latvijas meža dzīvnieku vidū plaši izplatīta ir trihineloze.
Trihinellas ne tikai lapsām un jenotsuņiem, bet arī mežacūkām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārtikas veterinārais dienests (PVD) norāda, ka pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā trihinelozes ierosinātājs pēdējos gados konstatēts 77 procentiem izmeklēto lapsu un 71 procentam izmeklēto jenotsuņu, bet lūšiem un ežiem šī slimība sastopama pat visos 100 procentos gadījumu.
Kā stāsta PVD darbinieki, trihineloze laboratoriski ir konstatēta arī mājas un meža cūkām, kaķiem, suņiem, lapsām, jenotsuņiem, caunām, sudrablapsām, polārlapsām, ūdelēm, seskiem, ežiem, žurkām, lāčiem. Trihinelozes ierosinātāju var pārnēsāt arī putni un kukaiņi, bet vislielākais invāzijas avots ir grauzēji.
Ir zināms, ka ar trihinelozi iespējams inficēties, lietojot uzturā nepietiekami svaigu vai termiski apstrādātu svaigu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar Trichinella dzimtas parazītisko tārpu kāpuriem. Latvijā 2007. un 2008. gadā trihineloze konstatēta četriem, 2009. gadā - deviņiem cilvēkiem, bet šī gada pirmajos trīs mēnešos jau trim cilvēkiem. No Baltijas valstīm zemākā saslimstība ar trihinelozi pagājušajā gadā ir bijusi Igaunijā. Tur trihineloze konstatēta tikai vienam cilvēkam, savukārt Lietuvā saslimstība ir bijusi visaugstākā – trihineloze konstatēta 115 cilvēkiem.
Visās PVD uzraudzībā esošajās kautuvēs kautās cūkas tiek laboratoriski izmeklētas uz trihinelozi. Kopš 2002. gada nevienā kautuvē kautai cūkai trihineloze nav konstatēta, tādēļ visdrošāk gaļu ir iegādāties legālās tirdzniecības vietās – veikalos un tirgos, kur nonāk tikai legāli kauta, laboratoriski pārbaudīta gaļa.
"Ja tomēr iegādāta mājās kauta vai mežā nomedīta dzīvnieka gaļa un tā nav laboratoriski pārbaudīta uz trihinelozi, tā jāsadala pēc iespējas mazākos gabalos un termiski jāapstrādā augstā temperatūrā. Gaļas iekšējai temperatūrai termiskās apstrādes laikā jāsasniedz +71°C, un no brīža, kad šī temperatūra sasniegta, gaļu jāturpina karsēt vismaz divas stundas. Lai izvairītos no riska saslimt ar zarnu infekcijas slimībām, šādā temperatūrā būtu jāapstrādā jebkura gaļa. Tas pats attiecas uz mežacūku gaļu," uzmanību vērš pārtikas veterinārais dienests, norādot, ka, sasaldējot mežacūkas gaļu, trihinellas kāpuri pilnībā bojā neiet. Trihinellas arī neiet bojā, ne gaļu sālot, ne marinējot, ne kūpinot vai gatavojot to mikroviļņu krāsnī.
"Apēdot gaļu vai gaļas izstrādājumu, kas satur dzīvotspējīgus trihinellu kāpurus, tie kuņģī, kuņģa sulas ietekmē atbrīvojoties no saistaudu kapsulas, nonāk tievajās zarnās, un pēc vienas līdz divām dienām no tiem izveidojas pieauguši tārpi. Pēc apaugļošanas mātītes izdala jaunus kāpurus, kas cauri zarnu sieniņai nokļūst asinsritē, ar asins plūsmu tiek iznēsāti pa organismu un galvenokārt lokalizējas šķērssvītrotajā muskulatūrā. Slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā, kas ir pirmie trihinelozes simptomi, var parādīties jau 12 stundas līdz divas, trīs dienas pēc inficēšanās. Tiem vēlāk pievienojas slimībai raksturīgākie simptomi - drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas pietūkums, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās. Ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos, parādās sāpes elpojot. Smagos slimības gadījumos iespējami kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi. Simptomu parādīšanās, kā arī slimības smagums atkarīgs no tā, cik daudz trihinellu kāpuru nokļuvis organismā," skaidro pārtikas veterinārā dienesta speciālisti.