Kino forumā «Arsenāls» galveno balvu iegūst ukraiņu filma

«Arsenāla» konkursu skatēm pieteiktās filmas izvērtēja trīs starptautiski nozīmīgu filmu nozares pārstāvju žūrijas.

«Interfilm» žūrijas īpašās atzinības raksts Baltijas konkursa skatē tika piešķirts igauņu dokumentālajam stāstam par nevardarbīgo pretošanos un ironisku rietumniecisko vēsmu sadzīvošanu ar skarbo padomju ideoloģiju, režisora Jāka Kilmi filmai «Disko un atomkarš», savukārt, par Baltijas skates labāko tika atzīts vēl viens dokumentālais darbs - pašmāju kino režisora Roberta Rubīna pārsteidzošas vienkāršības un cilvēcisku emociju piesātinātā filma «Kā tev klājas, Rūdolf Ming?».

Starptautiskā filmu konkursa skatē «Interfilm» žūrijas īpašā atzinība tika veltīta vienai no emocionāli dziļākajām filmām «Arsenāla» programmā - cilvēka iekšējās pasaules un atmiņu fenomena pētniecei «Adrienai Pālai», ar kuru ungāru režisore Āgneša Kočiša parāda šķietamas bezcerības un monotonas despotijas nomākta cilvēka spēju izrauties un atdzimt pavisam jaunā veidolā.

Savukārt «Interfilm» galvenā balva nonāca igauņu režisora Veiku Eunpū rokās - apokaliptiskā filma «Svētā Tonija kārdināšana» pārsteigusi ne vien ar izcilu attēla un skaņas kvalitāti, bet ar neredzētu emocionālo spriedzi, kas caurvij filmas sirreālistiskos tēlus un brutālas absurda ainas, un vienlaikus ir pavisam baisi pietuvināta ikdienas realitātei.

Arī «Fipresci» balva nonāca pie filmas «Svētā Tonija kārdināšana» veidotājiem. Žūrijas pārstāvis Dīters Vičoreks atzina, ka tieši šī filma vispilnīgāk atbilst «Arsenāla» izvirzītajiem kino standartiem - drosmīga un pārliecinoša, no stereotipiem un komerciālas banalitātes attālināta, tā neatstāj vienaldzīgu un vēl ilgi pēc filmas rosina domāt un izvērtēt sevī pašā un apkārt notiekošo. Tikpat atbilstoša filmas ekscentriskajai savdabībai bija tās veidotājiem pasniegtā Dmitrija Lavrentjeva litogrāfija «Cita Puse».

Pirms Baltijas filmu konkursa skates spilgtāko kino darbu nosaukšanas īpašu balvu no «Silver TV» saņēma filma, kuru par labāko festivālā izraudzījušies kino skatītāji. Laikam jau nacionālā pašapziņa un prieks par savējiem bijis noteicošais, lai filmas «Kā tev klājas, Rūdolf Ming?» pārpildītie seansi un neviltota sajūsma par redzēto vainagotos ar skatītāju simpātijas balvu tieši Roberta Rubīna veikumam.

Turpinot balvu sadali, tika cildināti «Arsenāla» lolojuma, Baltijas filmu skates labākie gan dokumentālā, gan animācijas, gan arī spēlfilmas žanrā. Žūrija savos lēmumos bijusi pārliecināta un, nešauboties par tehnisko kvalitāti un filmas saturisko nozīmību, balvu kā labākā Baltijas animācijas filma saņēma Jurģa Krāsona «Norīt krupi». Filma, tās scenārija autora vārdiem, tapusi, pateicoties visai latviešu tautai un tās neizsīkstošai spējai iedvesmot. Filmas radošajai komandai tika pasniegta viena no pasaulē pirmajām kompānijas «Nikon» radītajām fotokamerām, kas piemērota arī profesionāla video uzņemšanai.

Par Baltijas labāko dokumentālo filmu un kompānijas «Cinevera LV» sarūpētā balvas ieguvēju Baltijas konkursa skates žūrija atzina igauņu režisores Monikas Sīmets filmu «Igauņu stāsti. Pasaules čempions», kas caur mirkļa skumjām un neviltota prieka brīžiem parāda, ka savs unikāls skaistums ir katram vecumam un reizēm novecot nemaz nav tik slikti.

Par labāko spēlfilmu Baltijas konkursa skatē pārliecinoši tika atzīta filma «Svētā Tonija kārdināšana», nu jau trešoreiz uz skatuves aicinot režisoru pārstāvošo filmas aktrisi Tīnu Tauraiti. Fakts, ka filma triumfējusi gan Baltijas, gan Starptautiskā konkursa skatē, pierāda, ka Veiku Eunpū kino tiešām ir atklājums. Filmas veidotājiem balvu piešķīra kompānija «Fujifilm Motion Picture Film».

Tradicionāli «Arsenāla» galvenā balva no starptautisko filmu konkursu skates tiks izlozēta un par «Arsenāla» lielās naudas balvas ieguvēju kļuva ukraiņu režisora Maksima Vasjanoviča dokumentālā filma «Mamma nomira sestdien virtuvē». Savdabīgajā «Arsenāla» maratonā, startējot ar kārtas numuru 6, tieši sestdiena filmas radošajai komandai izrādījusies īpaši veiksmīga, paradoksāli sasaucoties ar pašas filmas visai provokatīvo nosaukumu.

Baltijas skates labākie saņemēma «Fujifilm Motion Picture Film», «Cinevera LV» un «Nikon» sarūpētās balvas, katru 2000 ASV dolāru (1050 latu) vērtībā.

Baltijas filmu konkursa skatē šogad piedalījās 21 filma, un vairums no tām bija Latvijā veidotas filmas. Latvija konkursā bija pārstāvēta ar režisora Kārļa Vītola animācijas filmu «Aptumsums», Jurģa Krāsona animācijas filmu «Norīt krupi», Edmunda Jansona animācijas filmu «Pavasaris Vārnu ielā», Vladimira Leščova animācijas filmu «Spārni un airi», kā arī režisora Roberta Rubīna dokumentālo filmu «Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?», Viestura Kairiša dokumentālo filmu «Loengrīns no Varka Kru», Dāvja Sīmaņa dokumentālo filmu «Valkyrie Limited» un Andra Gaujas dokumentālo filmu «Ģimenes lietas», kā arī divām spēlfilmām - Anda Miziša spēlfilmu «Medības», Jāņa Streiča spēlfilmu «Rūdolfa mantojums».

Baltijas konkursa skatē no Lietuvas piedalījās Gīta Lukša spēlfilma «Atvars», Rasas Joni animācijas filma «Brālis Bebe», Antana Skuča animācijas filma «Bērnības dienasgrāmata», Rimanta Groda dokumentālā filma «Upe» un Janīnas Lapinskaites dokumentālā filma «Vilciens stāvēs piecas minūtes».

Igauniju konkursa skatē pārstāvēja Jāks Kilmi ar dokumentālo filmu «Disko un atomkarš», Martins Dāne Klemets ar animācijas filmu «Gaisā», Monika Sīmets ar dokumentālo filmu «Igauņu stāsti. Pasaules čempions», Prīts Perns un Olga Perna ar animācijas filmu «Nirēji lietū».

Konkursa skatē iekļauta arī igauņu režisora Marko Rāta spēlfilma «Sniega karaliene», kas pārstāv Norvēģiju, un igauņu režisora Veiko Eunpū spēlfilma «Svētā Tonija kārdināšana», kas pārstāv Zviedriju.

Savukārt starptautiskajā konkursa skatē iekļautas 13 filmas - «Acu zobs» no Grieķijas, «Adriena Pāla» no Ungārijas, «Akla cūka grib lidot» no Indonēzijas, «Ala» no Zviedrijas, «Dīvains gadījums ar Andželiku» no Spānijas, «Emmas Blankas pēdējās dienas» no Nīderlandes, «Ieeja tukšumā» no Vācijas, «Laimīgākā meitene pasaulē» no Rumānijas, «Mamma nomira sestdien virtuvē» no Ukrainas, «Neatkarība» no Vācijas, «Oktobris» no Venecuēlas, «Portugāļu mūķene» no Portugāles un «Svētā Tonija kārdināšana» no Zviedrijas.