Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Zivjērgļu ligzdā izšķīlies pirmais mazulis (2)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Dabas aizsardzības fonds

Kurzemes pusē, netālu no Skrundas, zivju ērgļa ligzdā, kas tiek novērota ar interneta kameras palīdzību, šajās dienās izšķīlies pirmais mazulis, informēja Dabas aizsardzības fonda pārstāve Daiga Brakmane.

Zivjērgļu ligzda atrodas netālu no Skrundas ligzdošanas teritorijā, kas ērgļu pētniekiem zināma jau kopš 2006.gada.

Pēc kameras datiem konstatēts, ka pirmā ola ligzdā varētu būt izdēta jau 18.aprīlī. Kā visi plēsīgie putni, arī zivjērglis perēt sāk pēc pirmās olas izdēšanas, līdz ar to mazuļi izšķiļas ar laika intervālu. Perēšana ilgst aptuveni piecas nedēļas, perē galvenokārt mātīte, bet to ik pa laikam nomaina arī tēviņš. Mazuļus silda, baro un sargā tikai mātīte, tēviņa galvenais uzdevums ir pienest barību.

Zivjērgļu mazuļi lidot prasmi apgūst aptuveni astoņu līdz desmit nedēļu vecumā.

Translācija no ligzdas iespējama, pateicoties Igaunijas un Latvijas programmas finansējumam, datu pārraidi nodrošina «Latvijas Mobilais telefons», sistēmas piegādi un uzstādīšanu veica «Komerccentrs Dati grupa», serveri nodrošina «EENet», kā arī būtisku atbalstu darbu plānošanā ir sniegusi Igaunijas Ornitoloģijas biedrība, norādīja Brakmane.

Kopš šī ligzdošanas teritorija ir zināma, ligzda vienmēr bijusi apdzīvota, un mazuļi no tās nav izvesti tikai vienā - 2009.gadā. Gados, kad ligzdots sekmīgi, no šīs ligzdas izlido divi līdz trīs mazuļi, un vienā gadā ligzdu atstāja pat četri jaunie ērgļi.

Zivjērglis ir gājputns un Latvijā ierodas marta beigās vai aprīļa sākumā. Šogad tēviņš, kas pirmais pārradās no ziemošanas vietām, pie ligzdas manīts jau 31.martā. Tikko atlidojis, tas sāk pielabot ligzdu, papildinot tās vainagu ar sausiem zariem. Mātīte ierodas nedēļu vēlāk.

Ērgļu ligzdā notiekošo interesenti var vērot un komentēt forumos dabas novērojumu portālā «dabasdati.lv» un Latvijas «Facebook» mājaslapā «LatviaLikes».

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu