/nginx/o/2018/07/17/10319311t1h5278.jpg)
«Latvijas masu medijos joprojām trūkst tieši šīs «objektivitātes», proti, vispusības, viedokļu spektra. Objektivitāte kā lasītāja, skatītāja vērtējuma mērs kopējā ainā var rasties tikai tad, ja žurnālistika ir nevis «objektīva», bet brīva. Mūsu problēma ir tā, ka profesionālā žurnālistika vairs nav brīva – materiālās atkarības, politiskās ietekmes ziņā,» intervijā laikraksta «Diena» pielikumam «TV Izklaide» norāda žurnālists Jānis Domburs.
Uz jautājumu, vai viņš vispār tic, ka ir iespējama kaut kāda «objektīvā žurnālistika», Domburs atbild, ka viņa «izejas punkts» esot «personīgā sāpe» - paša pieredze. «Sāku darbu 1990. gadā «Atmodā». Tad nāca «Diena» ar savu skandināvisko modeli – citādas objektivitātes formātu, un tas nebija «Atmodas» formāts».
Žurnālists uzskata, ka jau toreiz bija skaidrs, ka žurnālistika turpmāk būs personiskāka, subjektīvāka un cilvēcīgāka.
Vaicāts, kas tad īsti ir objektīvs, Domburs kā piemēru min - televīzijas studijā sēž [kardināls Jānis] Pujats. «Objektīvi ir tas, ka vienus un tos pašus Pujata vārdus, lai kādi tie būtu, dažādas sabiedrības daļas uztver pilnīgi pretēji. Katrs cilvēks objektivitāti uztver dažādi,» ir pārliecināts Domburs.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)